Labrīt.
Viņa ir pamodusies un priecīga.
Un neviens nenozags šoreiz viņas laimi.
viņa saspurosies, beidzot nometīs nost tās liekās bruņas un atvērsies.
pilna gribasspēka un drosmes, viņa ies cīņā.
un nosargās.
jo šādi cilveki un notikumi notiek tikai reizi mūžā.

-Vai Tu jau dodies prom? - kluss čuksts noskanēja no saņurcītā palaga ievīstīta ķermeņa
-Jā, man ir jaiet.
-paliec...
-nevaru!
-man Tevi vajag.
-un man Tevi vajadzēs vienmēr. - viņa pasmaidīja un aizvēra durvis.

***

neīsti īsta saruna no sapņa
ar nomestām bruņām un aizsargmaskam viņa stāv visu priekšā un atkal ir ievainojama. Taču zina, ka nav par ko baidīties.