Vakar man tas tik lieliski izdevās - es aizdzinu projām pat vismazākās domas par Tevi un jutos neizsakāmi brīvi, jo nebija šo ilgu un stundu skaitīšanas līdz mirklim, kad atkal Tevi satikšu.. es vakar nodzīvoju SAVU dienu, ar smiekliem un sarunām, un bez domām par Tevi.
Taču šorīt pamodos ar dīvainu kņudoņu vēderā. Ar milzīgu smaidu. un kliedzošām lūpām. Es sailgojos jau 5:30 no rita pēc Tevis kā maz bērns ilgojas pēc sava smilšukastē atstātā lāčuka. Un man no tā nav sliktāk. šis ir viens no tiem rītiem, kad domas par Tevi atkal paceļ augstāk par zemi un es aizlidoju.