apvērsu dienas režīmu ar galvu uz leju, tā izrādījās veiksmes atslēdziņa. Sāku ar treniņu no paša rīta, nevis gaidu vakaru, tad var pārējo dienu ritulēt no kalna lejiņā. Sameklēju jaunus workoutus, vecie pieglabātie jau nodrillēti. Un, lai nedarītu sev pāri, atsāku skaitīt kalorijas un macros, un pat ēst!

divus vakarus es šuvu. Smuki pēc fasona, pēc piegrieztnes, samērīju, sadiedzu, sanāca ideālas bikses. Un uz tā paša viļņa piegriezu un sašuvu kapučjaku un cepuri. Uzkāru uz atzveltnes un neticu savām acīm, nevar jau likt kastēs pie pārējiem frīstaila mošķiem.

vienu vakaru lasīju par Charnia masoni, izmirušu dzīvnieku ar nekur citur nesastopamu arhitektūru. Nelietderīga, nemērķtiecīga, nevajadzīga informācija, tīri savam priekam kaut kur izraku, un tāpagāja trīs stundas. Kaut kas nebijis, pēdējos gados sēdēšana pie datora tikai caur dusmām un nelabumu. Spiestu ar mietu nepiespiestu.

un divus vakarus pilnīgi spontāni saķimerēju vienu nelielu webcrawling / webscraping projektiņu, vēl divreiz pa 3h. Šorīt vēlreiz palaidu skriptiņu, nē, nav pa nakti sapuvis, pašaizdedzies vai izkūpējis ēterī. Ko man ar to iesākt, hahah

ar secinājumiem vēl nesteigšos

(Reply to this) (Thread)

not everything is a lesson, sometimes you just fail

(Reply to this) (Parent)