atcerējos bildi, ko uzņēmu vēl senāk, pirms padsmit gadiem, bērnības mājās - lielā brašā eglē sasēdies bars kovārņu (te gandrīz pārrakstījos - kokvārņu) un galotnē vārna. Tālumā pret debesīm bildējot, sanāca siluets tikai, gandrīz stencils. Kopš tās reizes man rēgojas tas cēlais žests ikvienā egles zarā, kad pret gaismu tveru zara siluetu.