snie · ka

ā, nu re, tas "caur dusmām un asarām" katram pa savam nolasās. Es to sev pierakstīju, lai atcerētos to sajūtu, kad, kopā spēlējot, notiek klikšķis un pielec, ka savs ego un savi vissvarīgākie visnepārkāpjamākie pārdzīvojumi ir sūds un jānoliek malā. Vispār esmu par domu eksperimentiem, kas ļauj sevi droši un bez sekām iespārdīt, hehe. Kad runa par to, kas jārada, jo tam jāeksistē. Citam tik skarbi neteiktu, nevar zināt, kā piedur.

taisnības uz zemes nav, tas gan. Un nav arī solīta. Līdz ar to - atkrīt ekspektācijas un kļūst vieglāk.

atzinība / apbalvojumi / finansējumi / komentāri nav vērtības mērs, šo ar zelta burtiem un rāmī iekšā :) es starp citu atceros, ka rakstīji, un tagad, kad tā saki, atceros tos "attiecību" stāstus un kā man likās, ka tie neiederas kopbildē, ja tā var teikt. Cibā jau nekomentēs, bet tas neko nenozīmē.