snie · ka

man darbiņš dzīves realitāti šķūrē virsū bez žēlastības. Tāda sajūta, ka, jo sliktāk visiem iet, jo vairāk darba mums. Viens kolēģis mākslinieks atnāca pie mums strādāt, lai "gūtu labāku priekšstatu", haha. Tagad, kad guvis divus pilnus gadus priekšstatu, iet prom, visādas pieredzes sasmēlies.

bet kopumā sabiedrības / ekonomikas lietas nekad neesmu spējusi uztvert. Brālis stāsta par procesiem un parādībām, bet manā galvā nelīmējas. Tie spēki, kas to virza, man liekas nedabiski. Nesen pieņēmu ekonomiski greizu lēmumu un nomainīju darbavietu uz mierīgāku, bet par mazāku aldziņu. Citādi pat ārā iet vairs negribēju. Kas tad Latvijā notiek?