| nu un |
[Apr. 16th, 2026|03:55 pm] |
staigāju pa dzīvokli, runāju pati ar sevi. Jāaplaista puķes, saku, obligāti, šo vienu dienu nedēļā, ko esmu mājās. Lai nesāk mirt nost! Paga paga, bet kurš gan nemirst, visi mirstam. Paga paga, augi nemirst. Sasmējos. Augi aug. Labos apstākļos augi aug bezgalīgi.
tikai
naudas koks nobirdinājis labu pusi zariņu - uz palodzes mētājas viņa ekstremitātes, spīd tik sausi apaļi elkonīšu stumbenīši. Beigti neizskatās, tikpat zaļi, kā saimnieks. Daži turpina augt. Viens pat kājām gaisā. Tāpēc ka kāpēc ne
 |
|
|