| |
[Mar. 25th, 2026|08:21 pm] |
šovakar man laiku kavē Textures - Genotype
vēl viena banda, kas atgriezušies pēc 10 gadu pārtraukuma. Pirmoreiz atklāju Textures pirms pāris gadiem ar 2016tā gada Phenotype. Skatījos intervijas un biju sajūsmā par konceptu, kas solīja turpinājumu - ja ir fenotips, jābūt genotipam, un to jau arī idejiski banda toreiz solīja. Tikai pašķīda.
pirmajā piegājienā albums neuzrunāja, tagad atcerējos un atgriezos. Iet uz riņķi kādu ceturto reizi. Īpaši neķer. Bet nenorakstu - varbūt nav tā diena pienākusi.
arī iepriekšējais - Phenotype - saklikšķēja tikai tad, kad sakrita, ka klausījos pie grāmatas par fosilijām. Tās es fenotipā saklausu tā, ka līdz kaulam. Pati ideja, ka kauls (jeb pārkaulojušies audi, mineralizējušies, bet dzīvi) ņem un pārmineralizējas, pārakmeņojas vēlreiz, mani joprojām fascinē. Un kad lasīju par zemes garozas veidošanos. Un par zobu veidošanos. Tēmas un riffi saslēdzas. |
|
|