labrīt
aizgāju uz Iestādi, priekšā Tantes. Stāstu savu situāciju, viena ar vienu ausi klausās, izbola acis, sabar. Ap stūri iznirst vēl viena, ar vienu ausi klausījusies, arī sabar. Pārzvana trešajai pārjautāt, tā tur klausulē mani sabar, otrā skaļi atkārto. Aiziet, bubina, galvu grozīdama: "Tāda ir dzīves īstenība."
vajadzīgos papīrus dabūju, bet par kādu cenu! Gandrīz apvēmos, gandrīz aizrijos. Mana pieklājība & pacietība ir bezgalīga, man par nelaimi.
darbā uznāca klepus, tas kairinošais neproduktīvais, kurš sēž kaut kur bronhā un uz priekšu netiek, tes un tes asarām acīs, līdz kolēģi sāk smieties: "tuberkuloze?"
es slauku asaras un māju ar roku: "jā, redziet, dziestu jūsu acu priekšā!"
katrā jokā daļa joka? hahah ceru, ka nē, mans humors ir debils.
mamma, kad uzzvana, parasti jautā, vai man ir, ko ēst, vai ko atvest? Sataisu smalku balstiņu un saku: "Nēe, nekā nav, plaukti tukši, iešu parakt zem sniega kādu vecu kastani, rociņas vājiņas, nezinu, vai varēšu." Mamma pretī: "Skujiņas labas, grauz tās."
realitāte tāda, ka pāris mēnešus slinkoju ar ēšanu, kalorijas neskaitu, biezpienmaizes necepu, piekūstu pat domājot, ko lai apēd. Septiņi kilo pazuduši, un esmu iebraukusi anēmijā. Kauns.
"tāda ir dzīves īstenība"
cik daudz pūļu jāpieliek, lai eksistētu
vajadzīgos papīrus dabūju, bet par kādu cenu! Gandrīz apvēmos, gandrīz aizrijos. Mana pieklājība & pacietība ir bezgalīga, man par nelaimi.
darbā uznāca klepus, tas kairinošais neproduktīvais, kurš sēž kaut kur bronhā un uz priekšu netiek, tes un tes asarām acīs, līdz kolēģi sāk smieties: "tuberkuloze?"
es slauku asaras un māju ar roku: "jā, redziet, dziestu jūsu acu priekšā!"
katrā jokā daļa joka? hahah ceru, ka nē, mans humors ir debils.
mamma, kad uzzvana, parasti jautā, vai man ir, ko ēst, vai ko atvest? Sataisu smalku balstiņu un saku: "Nēe, nekā nav, plaukti tukši, iešu parakt zem sniega kādu vecu kastani, rociņas vājiņas, nezinu, vai varēšu." Mamma pretī: "Skujiņas labas, grauz tās."
realitāte tāda, ka pāris mēnešus slinkoju ar ēšanu, kalorijas neskaitu, biezpienmaizes necepu, piekūstu pat domājot, ko lai apēd. Septiņi kilo pazuduši, un esmu iebraukusi anēmijā. Kauns.
"tāda ir dzīves īstenība"
cik daudz pūļu jāpieliek, lai eksistētu