neesmu māņticīga, bet
pirmās, pēdējās un samainītās dežūras vienmēr sagadās, kā likums, drausmīgas
un nedrīkst skaļi teikt, cik viss "tukšs un kluss izskatās"
citās ziņās uzjautāju pieredzējušam kolēģim, vai nav tā, ka gadījumi atkārtojas, viss jau redzēts un zināms, un nekas vairs nepārsteidz? Šis saka, nē nu, gadījumi atkārtojas, redzēts daudz, bet, kas neatkārtojas un nebeidz pārsteigt, ir - cilvēku stulbums.
do the ordinary extraordinarily well
"remember, we are not special" - nav pirmā reize, kad dzirdu šo padomu ne šajā vien jomā