labvakar
es lūpas košļāju, lai būtu darbs man zobiem, šais ielās (kaut kāds īpašības vārds, neatceros) sāk pārņemt nervozums, kur trotuārs pretim ņirdz ar dziļiem laika robiem kā ceļš uz debesīm, bezgala grūts un glums. / čaks
man kā zāles vajag palasīt par molekulām, ko velkam līdzi jau kopš nematodēm, piemēram. Kā zāles vajag!