ko es pamanu nogurumā: sīkumi kļūst vienaldzīgi, kādi vēl filtri, kādas vēl lomas, domāt, pirms runāju, ir mazliet par daudz
ego sum qui sum
ram ram ram
bum bum bum
ievēroju, ka vienalga, kā izskatos. Ievēroju, ka defaultā atbilde (jo "noklusējuma atbilde" neskan) ir joks. Ievēroju, ka uzmanība aizpeld - kādreiz jutos slinka, tagad gandrīz stulba.
gulētejot ķeksēju sarakstu: vai izmazgāju matus? Vai saliku darbadrēbes? Pusdienas ir, biļete ir? Un vai rīt līs?