nakts vidū atveras pavisam citas sarunas:
-- vai paliksi pie mums?
-- ja nedzīs prom, palikšu.
-- ja nedzīs prom, palikšu.
tu esi ļoti izaugusi, kolēģis saka. Gribēju jau atjokot - ko, tad jau pāraugusi mūsu garo dakteri? Bet kolēģis, izrādās, nopietni - tu esi foršs cilvēks, saka. Paldies, un noliecu galvu kā medaļu saņemot.
tak ne jau puķu ziedu un medaļu dēļ mēs te nākam. Diemžēl arī ne cilvēkmīlestības vai bezgalīgas pateicības dēļ. Retums, tiesa, bet nupat čalis viens modās no mini narkozes un bija ļoti, ļoti priecīgs un aizkustināts. Ceļ galvu un prasa, vai viss labi? Jā, atbildu. Paldies jums, paldies! Un stiepj roku pretī. Norauju cimdu, lai paspiestu. nebija tālu līdz šim