labrīt
es gulēju un neko neredzēju, jo eju gulēt desmitos un taisu acis ciet.
bet brālis rādīja kadrus, ko noķēris bērnības pilsētas bērnības ielā, ar ceriņiem saplaukušiem ceļa malās un virs tiem ziemeļblāzmu tādās pašās krāsās, un tie kadri man likās brīnīšķīgi, viss cits varētu tikpat labi neeksistēt.