iepriekšējos darbos iepriekšējās dzīvēs labs teiciens bija - nav tādas lietas kā mīļākā hipotēze. Tasir, nedrīkst būt. Nevienam nevajag to vienu gramu dubļu grubuļa mašīnai ritenī vienā pusē - vilks un vilks, līdz ievilks neceļos. Jāmāk pieņemt neziņa - bēgšana no tās ir aklums un izmisums.
pārlasu asinsrites sistēmu tīri atkārtošanai. Studijas likušas iemācīties, neko darīt, vismaz tagad ir laiciņš, var mēģināt _saprast_. Kabatā līdzi topogrāfiskā anatomija un embrioloģija. Kā veidojas asins saliņas, kas ir reizē gan asinis pašas, gan asins vads. Kā tiecas un saplūst - vadītas, vai? Kā plātnīte liecas, līdz saplūst caurulītē, tā savukārt aug un liecas, apliecas, pieslēdzas un seko citām struktūrām, kas aug tālāk. Nothing makes sense, vienkārši sakot, nav jāmeklē dabā nekāda nolūka vai mērķa. Visa burvība neziņā un nejaušībā.