puķes pamirušas. Viena jau ap oktobri nokaltēta un izmesta - bagātīgs fikuss pusloga augstumā - sakarā ar to, ka stāvēja uz palodzes tai pusē, kurā visu laiku aizvilkts biezais aizkars. Nepamanīju, aizmirsu apliet (and then I forget and then months go by lol). Mājās esmu pārsvarā rīta un vakara tumsā ar nolūku paēst un pagulēt, kurpretī iepriekšējā dzīvē darbā+mācībās, kur visu laiku pa mājām dzīvojos, es ņēmu pauzītes, lai paskatītos pa logu un izietu aplīti pa dzīvokli puķes apčubināt, viss zēla & zaļoja, kārtīgi aprūpēts. Nu, izņemot tos, kas pie manis vienkārši neizdzīvo. Ne visiem manas rūpes der, haha.
šobrīd viens podiņš potosa? (epipremnum) sagraizīts spraudeņos, jo nonīka. Juka dzeltē, viena vaskapuķe nīkst un met lapas, zāmija izmisusi izdzina piecas jaunas slotas un izstīdzēja, abas krassulas taupa spēkus, metot lapas. Viss dzīvoklis tāda intensīvā palāta, haha. Ko es varu darīt... Vairums tak turas varonīgi, nu tad turieties līdzi!
pagājšgad nevienu jaunu neesmu pirkusi. Šogad ceru vietējā veikalā ieraudzīt monsteru vai mājassvētību. Jo lielāki augi, jo grūtāk pārvākties, hehe. Tas tā - lai dzīve pavisam nepielauž. Es rīgu negribu.
šodien fonā astoņas stundas ph1lzas, jāsasteidz studiju darbi. Tostarp viens par uzmanības īpatnībām un traucējumiem. Cik trāpīgi, ne. Bez pazīstamas, pierastas balss & smiekliem fonā nekādi nevaru piespiesties.