snie · ka

nevaru teikt, ka pārgurusi - jautrība vēl pat nav sākusies. Piekususi gan.

vilcienā sēžot, uzšķiru kaut ko lasāmu - vienalga ko, tik acu priekšā nolikt. Tad paiet piecas lappuses, un esmu jau ievilkta. Tūskas un traumas tātad. Smadzenes peld likvorā. Šķidrums ir nesaspiežams. Contrecoup blieziens - dod pa pakausi, bet satraumējas pieres gals.

es cīnos ar nepacietību, kurai sakni vēl nezinu. Domas vārās, sēžu, pieri plaukstā iespiedusi. Garlaicīga, nevajadzīga, slikti strukturēta lekcija, kam man šis viss! Atķeksējos un mūku prom uz kluso stūri palasīt vai tml.

pielavās kursabiedrs: lūdzu, varam strādāt kopā grupu darbā? Apsolu, ka tiešām strādāšu, šis saka. Protams varam, atbildu. Neviens viņu negrib nekādās komandās, iesmej pat pasniedzēji un biedri izvairās, jo īpatnējs. Nav stulbu jautājumu, ja? Viņš šo aksiomu brutāli testē, pats neapzinoties. Pat vispacietīgākais pasniedzējs vienkārši nopūšas.

protams varam. Belziens pa pakausi, attopas piere. Re, kur pacietības & cilvēcības tests.