|
Feb. 20th, 2005|02:18 am |
Khm, nezinu, bet līdz šim viss presē lasītais par šo hollywood inspired french wave ir licis secināt, ka uz to vispār nav vērts parakstīties - mazbudžeta Besons & Co neesot no tiem labākajiem šova "Robinsoni" pārbaudījumiem. No otras puses, tavs viedoklis par pirmatnējo enerģiju, kas strāvo no filmām, noteikti varētu būt arguments. Nu, vismaz kāda no viņām jānoskatās.
No trešās puses jāsaka, ka frančiem ir nezkāpēc vēl lielākas grūtības kaut ko eksportēt uz H nekā, teiksim, spāņiem (kuriem ir visādi Almodovari-Amenenderbari, bļin es jau pats tur putrojos). Iedomājies, taču Žana Reno feisu viņiem izdevās pārdot tikai 1994.gadā, kad izcēlās tas pats Besons. Bet Reno, kā saka, "počisče fausta gjote budet", perfekts varonis, kurš nezkāpēc līdz tam ir figurējis komēdijās ar statusu, apmēram kā tam maziņajam plikgalvim Benija Hila šovos.
Viņiem izdevās aizgrūst Marso, bet arī nepavisam (ja kāds man nepiekrīt, ka divas labākās teenage filmas ever ir abi "Bumi", tad nezinu...). Pat Marso nav nekāda H aktrise! Speciāli paskatījos - savas karjeras sākumā viņa kādus četrus gadus: uz "Bravo" kovera vāka nonāca tik daudzas reizes, ka tika uztverta kā žurnāla logo sastāvdaļa (ja viņas nebija uz vāka, značit iekšā bija posters); bija nenormāli populāra Āzijā; visbeidzot, bija un ir laba aktrise, kas man aizvien patīk. Melam Gibsonam, šķiet, arī.
Viņi varētu aigrūst tādu Pitofu uz H, bet Totū - diezvai. Viņa var katru gadu filmēties franču bestselleros cik uziet, bet... Kur ir tā fiška es aptuveni nojaušu. |
|