Atkal kārtīgi iedzērām |
Jun. 5th, 2004|11:16 pm |
Par to, kapēc es pagaidām nedzeršu.
Pienāca kārtējā 5diena, un līdz ar viņu ierastais destination - Vecrīga. Kas tur bija, kam tur deva - par to citreiz. Interesantāka lieta gaida. Tātad - mans comradieren šo-to aprakstīja šeit. Tas, protams, kā jau parasti viņam :)), ir totāls bullshit :)), bet nu šoreiz pavīdēja pāris sakarīgas idejas. Mans teksts ir vismaz ir rakstīts pilnīgi skaidrā stāvoklī. Katrā ziņā, atmetot lieko dramatizēšanu un mērcēšanu sīrupā, dzert mēs sākām jau par daudz. Lai arī es nosaukšu par mudaku ikvienu, kurš man mēģinās iestāstīt, ka es dzeru daudz. Trust me, es zinu, kas ir _daudz_. Daudz - tas ir katru dienu, kā mans sencis jeb Spike pazīstamie astotklasnieki, bet mums - pat regulāri katru nedēļu nesanāk. Bet kad sanāk, tad SANĀK, tas tiesa. Tā kā dzērāji mēs jau nu noteikti nēesam. Bet tad atkal mani mamma vienmēr mācija līdzināties nevis sliktākajiem, bet gan labākajiem, šajā gadījumā tie būtu atturībnieki, salīdzinājumā ar kuriem mēs iesakojam pamatīgi. Jo patiešām - kaut kādi 4l alus katru reizi (apmēram tā dažreiz arī sanāk) - iespējams, ir par traku. Otrais, un pats interesantākais. No visām lietām kuras ir man apkārt, no kurām es dzīvoju - Draugi, Ģimene, Movies, Games, Music, Books, Comics, Gym un, protams, Meitenes - alkohols šajā sarakstā nefigurē, pat ne beigās. Es nenoliedzu, man patīk iedzert aliņu, pēc tam patīkamā puspālī ir ļoti jautri, sarunas risinās raitāk utt., bet nu kas es par real man, ja man tas nenotiek tā pat vien? Tā tas neies cauri. Un trešais, sāpīgākais, par ko tiešām jāpiekrīt - kas tad tie par draugiem tādiem, kuri 90% kopīgā laika to vien dara, kā tikai dzer, dzer un dzer? Ir domājams, ka tas ir jāmaina, un pie tā vainīgas nav vis kapitālistu cūkas, bet gan mēs paši. Ir kaudze ar lietām, ko var darīt kopā, atskaitot dzeršanu, un tas nav mazāk fun! (un te gan neiet runa par defaulto threesome dušā :-) - idejas ir, bet neviens izņēmot mūs pašus to tālāk nebīdīs, iet piedzerties nenoliedzami ir vieglākais, nekādas īpašās piepūles nav vajadzīgs. Un ceturtais, ne mazāk, un pat varbūt vairāk svarīgais - mans svars, kurš no 99kg bija krities uz normālajiem 72-74, pašlaik ir precīzi 81kg, un neskatoties uz regulārajiem 1,5h gym 3-4 reizes nedēļā, Bredapita preses vietā man ir riepa/mazs alus vēders, nevar īsti saprast. Nuu, ja ieņem, tā sacīt, kādas 3000 kalorijas ik pa brīdim, domājams, tas varētu vēl augt. Un tas nu, kā saka melnie brāļi no ASV filmām par cietumu - "I aint goin back!". Tad ja man viņš nav vajadzīgs, negaršo, kaitē veselībai, ko es vēl gaidu? A neko.
Alcohol free life. No šodienas.
nu tad jau redzēs, cik izturēs ;-)
Jāpiezīmē, ka man nav tieksmes izcelties jeb bļaustīties, ka vot es tagad nepīpēju, tagad vēl nedzeršu - būšu stilīgs, ne tāds kā visi whatever - i'm tooo old for this shit. Jā, un kā tad ar regulārajiem sulīgajiem aprakstiem, ko tad mēs šoreiz dzērām, kur bijām, kādas meitas mīlējām? Vai tiešām būs interesanti dzirdēt, cik es izdzēru izdrāsta spirta paveida (Vanaga Īpaši Stiprais)? Kā mēs sēdējām ostā, ko runājām, kā es pieturā kāvos ar Čilī M0nst0r un pirku McDonaldā 2 ketčupus pusčetros naktī? Sounds like crap.
|
|