Ok, pēc tautas lūguma vajag jau kaut ko, tā kā nedaudz iespaidi. So, kopīgi ar MadEvil un Mxz devāmies skatīties šo pie mums ļoti izreklamēto (Forumos pat atsevišķus bukletus dalīja - kur tas redzēts?) filmu ar reitingu 16%/100 pēc websaita RottenTomatoes vērtību skalas. Proti, skaidrs bija viens - vai nu rullēs nežēlīgi, vai nu sakos pa lielo.
Bet patiesībā nav ne viens, ne otrs. Ikreizējo sižeta īsu izklāstu šoreiz izlaidīsim, ok? Drīzāk varētu vienkārši salīdzināt ar līdzīga rakstura filmām, un tad uzreiz viss būs skaidrs. Piemēram, "Gladiators", lai gan neatšķīrās ar īpašu vēsturisku precizitāti, toties bija interesants, kaujas labas, dekorācijas tāpat un arī emocionālā ziņā nepievīla - Maksimuss bija gana spēcīgs centrālais tēls, kam just līdzi, vismaz es tā domāju. Tapēc viņam pirmā vieta. "Troja" pārnesa mūsdienu politiskās intrigas uz seno Grieķiju, un kopumā visvairāk atgādināja Natinoal Geographic pop.zin. filmu, tikai ar $ 200 milj. budžetu un kaudzi A klases aktieru - ne tev kāds, kam just līdzi un par ko pārdzīvot, vienkārši divu pušu razborkas, uzņemtas gan, jāatzīst, ar vērienu. Bet trešais nesenais ciemiņš, "Karalis Artūrs", vispār pie vēsturiskajām filmām pieder so-so, par cik, pirmkārt, atstāsta teiku no skatpunkta "kas būtu, ja būtu", otrkārt ir vienkārši viduslaiku SWAT variants (ar realistiskām cīņām 9 vs 300), un treškārt (galvenkoārt) to uzņēma Antuāns Fukuā, nēģeris no South Central L.A., kuram daudz labāk padodas TreniņDienai veidīgas filmas, nekā vēsturiskie epiki. Plus vēl pilnīgi kokains Klaivs Ouens galvenajā lomā.
Nu tad no šīm te filmām Aleksandrs visvairāk līdzinās tieši Gladiatoram, par cik te ir viens centrālais tēls, kurš tad arī virza visus notikumus uz priekšu. Tikai vajadzētu zināt vienu lietu - "Aleksandrs", lai arī ir vēsturiska drāma, pirmām kārtām ir drāma, un tikai tad vēsturiskā, proti, filma ir lielākoties par pašu Aleksandru Lielo, kāds viņš čoms lādzīgs bija, ko domāja un vēlējās, un tikai nedaudz par pašiem karagājieniem. Tapēc ACHTUNG "gastronomisko skatu" ((c) viena vecene no Zootropa) tīkotājiem - filmā ir tikai 2 kaujas ainas, pie tam no tām divām viena ir superiespaidīga uz padsmit minūtēm, bet otra tāda pablāva (tikai salīdzinājumā ar pirmo). Bet no otras puses jāpiezīmē, ka abas intensitātes ziņā atstāj tālu aiz muguras gan "Karali Artūru", gan, ja labi padomā, arī "Troju". Tie nav vienkārši usual skrējieni viens otram pretīm 1000 vs 1000, tie ir īsti senlaicīgi manevri - ar formācijām, putekļu kalniem un cīņas haosu. Un ketčupu, daudz ketčupa - tik daudz, ka prātā nāk vismaz "Saving Private Ryan"
Bet ko tad tik daudz par faitiem, ja jau to tik maz? Par cik lielāko filmas laiku aizņem "burbulēšana", vēlams jau attiecīgi noskaņoties, jo filma nav no īsajām. Kā tad klājas šai frontē? Par spīti aizspriedumiem, Koļa Farels titullomā nemaz nebija tik salds, bet gan tīri spējīgs uz saviem pleciem iznest pat tik lielu un smagu filmu. Andželīna viņa "ļaunās" mātes lomā laikam pati sevi tēlojusi - tik pārliecinoši izskatās, bet Vels Kilmers vēlreiz (pēc "Spartan") pierāda, ka pie labiem režisoriem arī tēlo jēdzīgi, un vēl par agru norakstāms. Ir vēl Entonijs Hopkinss, bet viņa ir tik maz, ka nav ko pieminēt, un tāpat viņš pārsvarā darbojas aizkadra balss lomā. Ak jā, vēl dialogos varbūt mazliet par daudz patosa, bet tā ir žanra slimība.
Kas mazāk patika? Mūzika, lai gan to sarakstīja Vangelis, ir kaut kāda (pēc manām domām) "savāda". Bet tas ir tikai salīdzinot ar usual Hollywood pompozajiem maršiem, un ņemot vērā filmas "atšķirību" no pārējiem žanra pārstāvjiem, varbūt tas ir tikai labi. Bet nu nepierasti.
Un otrā lieta. Ok, es visu saprotu, ka sensenos laikos īpaši neskatījās, kam spraust - meitenītei, puisītim vai kaziņai/cūciņai, bet nu atturēties no ķiķināšanas ainās ar gaiši zilo nokrāsu ir pagrūti. Apsveicama ir autora vēlme parādīt visu kā bija, bez "šaubīgo" detaļu slēpšanas, bet Stounam vajadzēja zināt - cilvēki (vismaz vairākumā) viņu nesapratīs.
Kā kopsavilkumu varu tikai atstāstīt savas personīgās izjūtas. Jo ir tāda lieta, ka, lai filma priekš manis rullētu nemērīti, man vajag personificēt sevi ar tās (vēlams) galveno varoni, gribēt būt par viņu vai vismaz līdzināties. Jo tad es sāku viņu saprast un izjust, kā pats sevi utt., nu, jūs sapratāt :) Tapēc Radiators šajā ziņā valda. Ar Aleksandru Lielo sevi personificēt vai kādā citā ziņā salīdzināt nekādi nevaru, tapēc no augstākās līgas filma izlido uzreiz. Un, diemžēl, pēc noskatīšanās rodas tāda sajūta, ka, lai arī šī noteikti ir Stouna dārgākā filma (vairs neviens nekad tik daudz neiedos), tā laikam ir viena no viņa visvājākajām. Jo, lai gan viss ir it kā uztaisīts "kā nākas", nekādu psiholoģisko impact, kā Stouna "Natural Born Killers", "Platoon" vai kaut tas pats "U-Turn", filma nerada. Tapēc jau arī ir "pa vidam" :)

ps. gaidam Ridlija Skota comeback vēsturiskajā žanrā 2005. gada 6. maijā ar "Kingdom of Heaven". Kas tur galvenais? Orlando Legolass Blūms? Oh, crap!