|
Nov. 8th, 2004|01:22 am |
Doma ir ļoti vienkārša - ironizējam par to, ka kāda jēga strādāt 12 gadus (tas bija tik ilgi, cik filmā viņš strādāja par taksistu) kaut kādā noteiktā darba vietā (vai tas būtu stockmann, vai taksometru parks) ja var nopelnīt reālo piķi šaujot nost cilvēkus. Joks, vecīt!
Par filmas domu - manuprāt, nevis par grab the life by the balls, bet par to, cik ļoti cilvēki ir ieslīguši rutīnā un cik ļoti tie ir vienaldzīgi viens pret otru milzīgā 17 miljonu pilsētā. Ka šādā pilsētā Vincenta loģika ir reāli attaisnojama, ja neparādās kaut kādas celākas emocijas - vienaldzīgie garāmgājēji, no kuriem citu nelaimē tiek ieinteresēti tikai bandīti, lai viņus aplaupītu, darba devēju cilvēcības trūkums attiecībā pret darbiniekiem, šabloniskās attiecības ģimenē, kad apciemo māti katru dienu, bet emocionāla kontakta nav utt. Ne velti bija metafora par laimīgo oāzi un ne velti mirstamais teksts Vincentam bija tieši tāds kāds tas bija.
Nu bet labi, tas ir mans integrētais Vilkuča viedoklis. Feel free to disagree. :)
Domas par to, ka resnie vienmēr uzvar... Hmm, es tomēr savas domas par Šreku 2 formulētu tā - pseidosatīrisks mēģinājums pasmieties par ASV popkultūru un dzīves ieradumiem, kas, izsmej kā gribi, vienalga man šķiet nepieņemami un brīžiem pat pretīgi.
P.S. Man bija izvēle - vai nu nokačāt to filmu 16 minūtēs krieviski, vai nekačāt vispār, jo tiem, kam bija angliskā versija, nebija slotu. Izvēlējos 1 variantu. :) |
|