Ciemos pie Robja 2 |
[Aug. 9th, 2004|01:05 am] |
Tas bija vēl jautrāk.
Brutālajā tusā tika sarunāts, ka 7dien brauksim ciemos pie Robja. Oki, vienīgi būs jādzīvo teltīs. Bet tas jau nekas, ir bijis arī ļaunāk. Telts man nebija, bet, par laimi, citiem gan. Par cik visi aizbrauca jau pa dienu, uz Carnikavu kratījos viens. Lai gan nē - ar mani kopā bija 12 vistu mirstīgās atliekas, kuras mēs pēc atbraukšanas veikli uzcepām un aprijām. Skāde gan, ka kāds nezināms riebējs jau bija paspējis izdzert visu alu, un man palika tikai "Bingo-Bongo", bet nu ko tu padarīsi. Lai gan vispār tomēr žēl - Alklande šoreiz izpalika. Reāli pasēdējām pirtī, pa tumsu ielecām Gaujā, visi izpeldēja. Kārlis gan krūmos iekrita (kur bija nātres & drātis), bet nekas - līdz kāzām, domājams, paspēs sadzīt. Vēl visi izņemot mani devās mežonīgās dejās zem Roberta Gobziņa, Avrilas un Britnijas, bet es atturējos - laikam par maz iedzerts. Aizgāju gulēt pirtī (pirts namiņā tas ir), taču ātri vien pārdomāju - odu leģioni mieru nedeva, tapēc pārdislocējos uz telti. No rīta (ap 10tiem) aprijām vistu paliekas un devāmies uz Gauju - mazliet papeldēt. Gaujā spēlējām spēli "Iemet ūdenī savu tuvāko", bet spēles laikā es iekritu pats (vairākkārtēji). Diemžēl bija jābrauc, pārējie vēl palika braukt ar laivu. Bija vareni jautri. |
|
|
Comments: |
gin + tonic man arī garšo ļoti
| From: | snake |
Date: | August 10th, 2004 - 12:12 am |
---|
| | | (Link) |
|
biju mēģinājis tikai bundžās "Gin&Tonic", bet nu arī pašam jaucot - labs!
Kāpēc Sergejam nācās samierināties ar "Bingo":
Sen jau vēlējos iegādāties telti, ko arī izdarīju. Varu rekomendēt veikaliņu "Super Netto", kurā ir lētas mantiņas, jo nekas netiek izpakots un tiek pārdots par kaut kādam mistiskām cenām. Lētas mantiņas ir labi, protams, bet galvenais ir tas, ka arī alus ir lēts. :) Tika iegādāts krievu gaišais alus "velncviņzinkāctur Koloss" un divi "Double Bock" (7 grādi, 2l, 80 sant.) tb 2 dubultie auni sanāk četri auni, un četri auni arī viņus izdzēra, Sergeju neieskaitot. :) Sorī. Bet bija baigi labs. UN kamēr visi gāja pretī Sergejam, mēs ar Andreju izlakām Cēsu aliņu (ar to diemžēl ir jārēķinās, ja atstāj mūs vienus ar "vecāko brāli").
Nākošās dienas story:
Ar laivu braukt bija labais, tik žēl, ka nesanāca ar ūdensslēpēm pabraukties. Kārlītis, protams, tā vietā, lai airētu, ar savu airi šāva sarkanarmiešus, kas veica upes forsēšanu (i nemaz nejautājiet kāpēc) un pēc tam veica jūras kājnieku izsēšanos (protams seklumā), kuras rezultātā satraumēja savu nieri un noplēsa laivai kaut kādus tur diegus. Meistars! :D Pēc tam gaujmalā šamam nāca prātā riebīgā doma ierakt mani smiltiņās, kam arī naivi piekritu, jo dikti jau nu apdedzinājies saulē biju un domāju, ka zem zemes atdzisīšu. :) Protams, Kārlēns aizvālēja pēc divām lāpstām un sirsnīgi mani noraka, rezultātā piebērdams man pilnas ausis ar smiltīm, maita tāds. Pēc tam vēl šie riebīgie fašisti apvienojās un sāka mani apmētāt ar dubļu pikām. Suņi tādi, man visi mati arī bija ar dubļiem! Bet Kārlītis dabūja labi arī pretī. Žēl, ka viņš tik dikti pretojās slīcināšanai, būtu bijis jautri skatīties kā viņš bezpalīdzīgi spirinās. :D Robis vēl sacienāja mūs ar vistiņu, ņamm, ņamm! Tad devāmies mājās. Secinājusm vilcienā: dieva dēļ, nebraukt uz Vecāķiem brīvdienās - tāādas rindas un pārbāzti vagoni. Neskatoties uz to, ka biju sarkans kā vēzis un normāli nevarēju gulēt visu nakti - pilnīgi visas maliņas biju apdedzinājis, vispār bija labais. :) | |