|
Jul. 19th, 2004|11:45 am |
|
Pagājšnedēļ ar Snīti aizgājām. Well, pirkārt jau jāatgādina, ka esmu "a sucker for Marvel movies" un prety much visas komiksu ekranizācijas man ir patikušas (dažas vairāk, dažas mazāk). Spidey 1&2 ir vieni no labākajiem žanra paraugiem. Filmā visam tiek atvelēts peitiekams daudzums laika, lai ktrs skatītājs iebrauktu situācijā un nejustos raustīts uz priekšu. Ja ir nepieciešamas 15min, lai nodemonstrētu, ka Pīteram neiet labi mācībās un viņš netiek ar visu galā, tad režisors šīs 15min atvēl. Ja ir nepieciešanas 7min, lai parādītu, ka M.G. ir apnicis gaidīt no Pārkera kādu uzmanības vai jūtu apliecinājumažestu - mēs saņemam ne mazāk kā 7min. Nav saraustītības un sižets tiek barots kā no karotītes. Rezultatā filma sanāca mazliet atšķaidīta (vismaz otrā). Notikumu daudzums tajā nav liels. Radās priekštats, ka SONY Pictures uztver skatītājus kā skrienošu lopu baru, kuri kā zināms pārvietojas ar bara lēnākā lopa ātrumu. So viss tika pakārtots lēnākajiem un mazāk apķērīgajiem no skatītājiem, tajā laikā "ašākie/asākie" no mums sēdēja un domāja: "Yes, you all ready said that like 5 times!" vai "Yes, we allready know the A.I. blocking chip is gone!". Līdzīgi kā ar meksikāņu seriāliem, kur viss tiek atkārtots pa 5-10 reizes un atbildes uz jautājumiem ir "izvērstajās formās". Un vēl, ja nolaužot bremžu rokturīti vilcienam, vadītājs (kurš saņem ar lokanu dzelzs ekstremitātiu pa seju) aimirst visu, ko mācijies dzelzsceļnieku tehikumā un nespēj, bez Spidey palīdzības apturēt vilcienu - ActionMan saka: "Melnādainais, lūdzu!" Taču filma bija laba - noteikti noskatīšanās vērta. Ja vien jums nav alerģīja pret Marvel ekranizācijām, aizejiet. |
|