Pēc tam, kad visi man sastāstija, cik filma nežēlīgi rullē - tā arī izrādījās. Tiešām, kopš "X2" ("X-Men 2") laikiem nebija redzēts tik saturīgs, zolīds un vispār kārtīgs nopietnais comicbook-mūvijs. Ar to es domāju, ka "Sin City" un "Hellboy" man patika tikpat, taču salīdzināt Betmenu ar neprātīgā Rodrigeza neprātīgo slaktiņfilmu un pulp-trash-horror-fantasy-mūvi ("I'm fireproof, you're not!" - nu kā var kaut ko tādu nopietni uztvert?) es nevaru. Un nevajag arī. Spaidermens bija pārāk teen-romance oriented, Soģis bija pārāk boring, bet mans visu laiku mīļākais comicbook-movie "The Crow" ir pārāk gotisks for it's own good.

Bet šeit ir viss, kā pēc receptes - galvenais atkal ir Betmens, un Beils ir ideāls, nikns Betmens. Mani vienmēr ir piesaistījuši stāsti par stipru, bet troubled individual ("Max Payne", "Gladiator"), un šis ir tieši tas gadījums. Likme uz totālo realismu ir sevi pilnībā attaisnojusi, bērnišķīgums un butaforisms ir prom (vai zinājāt, ka filma knapi-knapi iekļāvās iekš PG-13?), storijs ir zolīds un pietiekoši oriģināls (vai zinājāt, ka scenārija autors ir "Blade: Trinity" režisors?), aktieru komanda ir dream team un pats galvenais: starp "aptaustāmām" lietām - dekorācijām, mūzikas, specefektiem, aktierspēles - mīt vēl viena, neaprēķināma substance. Atmosfēra. Un tas, manuprāt, filmai ir augstākais novērtējums.

Tādejādi filma savā līgā sacenšas vien ar "X2" un Donnera "Supermenu". Betmens lādzīgi Sākās, cerams, ka Betmens: Turpnājums ies pa jau iemītu taciņu. Uz augšu, tas ir (ja atceramies Forever un &Robin =)