| |
[10. Aug 2007|13:38] |
a ķip baigi karsts ārā? bet man kakls ciet & stuff. bet moš tas no dzeršanas.
bet karsts ir ahuyen. mirstu nost..
jūtos kā bomze
(ja mārtiņš šo lasītu, viņš mani par olafu nosauktu) |
|
|
| jāsecina |
[10. Aug 2007|12:28] |
tā kā es sen (CIK NU SEN) neesmu vienkāši tā dzērusi metālā daudz un līdz zemei, tad man tagad forši dolbī.
ko tu domā darīt
šodien rīt un parīt
pilnīīīgs sviests. man nežēlīgi sāp mugura un tieši viens kauls ahuyen atsists. un vispār zilumi visur. nē, nē.. es neizkāvos, lol. bet nu šitik brutāli es to vairs nedarīšu.
em, cerams. |
|
|
| atcerējos |
[10. Aug 2007|10:56] |
pagāšgad zaļumballē, kad es viņam dirsu par kaut kādu meiteni, viņš karoč teica: "mani šajā festā grib vesels bars ar vecenēm.. bet es esmu šeit."
nu lūk.. tad es to uztvēru kā komplimentu. bet tagad es saprotu, ka viņš man centās pateikt to, ka ja man ir kādas problēmas, viņš var jebkurā brīdī aiziet nopisties ar kādu sīku kropli. |
|
|
| |
[10. Aug 2007|10:21] |
|
nu cik viens pidars var zvanīt |
|
|
| |
[9. Aug 2007|17:07] |
|
ir tikai..
DZERT UN DRĀZTIES |
|
|
| |
[8. Aug 2007|13:17] |
|
visi dzer kā traki uz vasaras beigām |
|
|
| |
[8. Aug 2007|11:09] |
|
es nezinu kā es pārrados mājās, nu ķip biju piepisusies baigi pa ilgiem laikiem. bet pat tādā kondīcijā nevarēju aizmigt. es visu nakti neesmu gulējusi. varbūt tas lielā karstuma dēļ. |
|
|
| |
[8. Aug 2007|11:06] |
|
vienkārši tāds looooooool. es nekad neesmu ticējusi kaut kādam tur fucking liktenim utt. viss ir atkarīgs nno tevis paša, tu pats veido visu & stuff. bet, bļe. vakardiena bija vienkārši ahuyen debīls pierādījums tādai lietai kā likteņa ironija. fuj. publisks fuj liktenim. |
|
|
| |
[7. Aug 2007|15:07] |
viņa tā ieraxtīja: galvenais, ka labs cilvēks.
un tad nu es atcerējos, ka agrāk bija nedaudz savādāk. cilvēkus vērtējām mēs šādi: galvenais, ka labs cilvēks. kaut kā bija aizmirsies.. |
|
|
| nāāāāt?!!? |
[7. Aug 2007|14:18] |
| You Are 68% Evil | 
You are very evil. And you're too evil to care.
Those who love you probably also fear you. A lot. |
|
|
|
| |
[7. Aug 2007|13:44] |
oj, baigi kruti.. manos laukos kaut kāds pasākums.
Return to the DarkSide @ Auce
baigi biju domājusi uz šito aizbraukt, iečekot, haha. gan jau, ka tāpat huiņa būs. |
|
|
| njā pohuj |
[7. Aug 2007|12:02] |
es varu vnk pateikt: satiksimies citā dzīvē.
un viss ir cauri pat nemaz tā pa īstam nesācies.
nezinu, kā vaina tā šoreiz bija. |
|
|
| |
[6. Aug 2007|14:52] |
|
ķip eju šodien uz darbu. karsts un sūdīgs garīgais. piesējās kaut kāda veca urlu ķōķa: oj, kakaja krasavica.. sapratu viņas teikto tikai aptuveni. whatever, gribējās pa muti sadot vecenei. tik stipri viņa manam laptopam uzgrūdās. |
|
|
| |
[6. Aug 2007|11:34] |
|
nezinu, kā es tā gadījos Mīlas Vasarā.. bet tas bija ahuyenn rēcīgs pasākums. |
|
|
| man viena doma ir |
[4. Aug 2007|14:21] |
| [ | esmu |
| |  depressed | ] |
| [ | galvā |
| | 04 viņa dzīvo zemāk | ] |
galvenais, ka viņš dzīvo |
|
|
| yo yo yo |
[3. Aug 2007|23:07] |
|
šodien izdūru pīrsu degunā, em - pa vidu. jess, nav tā, kā domāju, bet ir ok. Līga.. Līga ir psc. viņa aizraxtīja viņam. tam vienīgajam, kuram čista nevajag ;D es pat negribu zināt, ko. |
|
|
| |
[3. Aug 2007|12:38] |
|
dīvaini. vakar nu nekādīgi nevarēju atstāt savu mammu. likās, ka aizeju uz neatgriešanos. vai uz ļoti ilgu laiku. itkā neredzēšu viņu. sāpīgi bija dzirdēt viņas balsi ar tik mīļiem vārdiem, jo viņai ir vispatīkamākā balss pasaulē - tik maiga. viņai jau tā bija supermodeles augums, bet tagad viņa ir vēl tievāka. vismaz ādas krāsa ir okej. nekas, gan jau viss būs labi. |
|
|
| bez nekā. |
[3. Aug 2007|12:36] |
|
dienām un naktīm sēdēt vienā un tajā pašā vietā un skatīties vienā punktā. bez vēlmēm, bez cerībām, bez ilgām. |
|
|
| pff |
[2. Aug 2007|17:02] |
|
lasu te kaut kādas debīlas dinčenes un ierēcu par to, cik cilvēka stulbums tālu var aiziet. neiet jau runa tikai par to, ka es atrastu labākas lietas, ko ar savu dzīvi iesākt. bet nu raxtīt par kaut kādiem neeksistējošiem iedomu cilvēkiem.. konstatēju, ka cilvēks ir tik garlaicīgs. pat nesaprotu, kā iespējams būt tik dziļā bedrē un nesaprast, ka tas ir nožēlojami. |
|
|
| tik daudz prieka, bet nekāda gandarījuma |
[2. Aug 2007|15:42] |
kaut kā jobani sanāk. man ir tik daudz visa kā, bet man vajag kaut kādu, atvainojos par izteicienu, p****u, kuram laikam ir pohuj par visu. nezinu, pirms gada tā nebija. un tad man arī viņu nevajadzēja. bet tagad viņam varētu krist virsū marss vai kas tāds un viņš laimīgs apgultos uz ielas un gaidītu savu nāvi.
viņš ir akls un stulbs. ir tāda bieza un garlaicīga grāmata par tādu puiku, kurš vislaik spēlē uz kaut kādām tur skārda bundžām. un viņam tik ātri vajag jaunas.
es vislaik eju garām vienai bomzenei karoč. jau cik reizes esmu gājusi viņai garām un nekad neko neesmu iedevusi. liekas, ka viņai pat vajadzētu mani atcerēties, bet viņa vienalga man turpina prasīt. tik neatlaidīgs ir izmisis cilvēks. un es kā vienmēr paeju viņai garām ar augsti paceltu galvu un savu "pure evil" skatienu. bet es taču nemaz nejūtos labāk par viņu. un visi, kas iet garām, viņi nemaz nav laimīgāki. patiesībā jau viss, kas man prātā ir tikai tie viņa vārdi: "un man ir žēl, ka garām tev ies, kad tu gulēsi pats". |
|
|