| es jums pastāstīšu |
[17. Apr 2007|23:29] |
| [ | galvā |
| | placebo - peeping tom | ] |
par viņas slimību liek manīt nedabiski gaišie un sačirkojušies mati, un vēl interesanti zilās acis. reizē gaiši un tumši zilas. plakstiņi ir dziļi iegrimuši, izteikti vaigu kauli, neveselīga ādas krāsa.
viņa ver vaļā visus skapjus. tad stumj tos pie sienas, arvien tuvāk un tuvāk sienai, kaut arī tie ir pie pašas sienas. agrāk viņa visus skapjus taisīja ciet, tagad tikai vaļā.
vēl viņa dauza savu galvu pret galdu, skaņa nav patīkama. to viņa atkārto daudzas reizes.
viņai ir asiņaini pirksti, pretīgi. jā, viņa kož savas rokas. pēc tam ar tiem pirkstiem viņa skrāpē sienu, tāpēc tā siena ir asiņaina. viena siena ir noklāta ar asiņainiem pirkstu nospiedumiem, kas iet uz leju. skats ir diezgan baiss. naktīs viņa neguļ. uzbudinošās zāles neļauj viņai gulēt. visu laiku viņa ir tik nedabīgi uzbudināta un tas ir kaitinoši. viņai turklāt patīk pieskarties, tā vārgi un knapi, bet tā, ka jūti, ka viņas pieskāriens caururbj tavu ķermeni. pēdējā laikā viņa ir sākusi skrāpēt stiklu. lēnām, no augšas uz leju. ārā viņa neiet, ja iet, tad skrien zem mašīnām. tas ir bīstami viņas dzīvībai. tās skaņas, nu knapie vārdi, vārdu savienojumi, kurus viņa izdveš iedzen manī riebumu. nē, es nedrīkstu ienīst.
jums nav ne jausmas, par ko es runāju. bet ticiet man, es vēlētos
kaut to nekad nebūtu piedzīvojusi. |
| |
