| nezvani |
[23. Jul 2007|22:59] |
es varu plānot, cik gribu. vienalga viss notiek pavisam citādi. pat tad, ja tā tiešām ir labāk, es vienalga to dziļi ienīstu. tā gribētos cerēt, ka tomēr kādreiz viss būs tieši tā kā būšu to paredzējusi savā stulbajā prātā, kas sabojā pašas skaistākās lietas pasaulē. nezinu, kapēc tas tā. bet es neciešu, kad viss notiek forši. liekas, ka ir pārāk labi, lai tā čista būtu. galīgi apkurījos un tad man likās.. es teicu: paldies, ka esi blakus. bet tas ir tāds sviests, jo neviena nebija. nahuj ir pohuj par visiem tad, ja ir vecās "mīlestības". vot tos zudušos vajadzētu nošaut, lai nevar vairs nekad nokoļīt. vot interesanti, ka var tev priekšā nodirst cilvēku - teikt, cik liels kretīns un lohs viņš ir. bet tev ir pohuj un vari pateikt: bet es viņu mīlu. un prikols, ka tas ir labākais arguments. citiem vienkārši nav ko vairs pateikt. tas neko neattaisno un nepierāda, bet tas padara pārējo lieku.
ir tāda huiņa kā ZVĒRĀ 2007. ir tāda lieta kā grams un vēl kāsis. un vēl grams. ā, un vēl 20. |
|
|
| Comments: |
Vajadzeetu kaut ko ielaist pa veenaam. | |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}