| nju njez njez |
[Nov. 1st, 2004|08:12 pm] |
| [ | mood |
| |  crazy | ] |
| [ | music |
| | Twista, Bun B & Pimp C - Everywhere We Go | ] |
Copyright ==>
Nu beidzot ienāca kāda doma,ar kādām rindiņām varētu šo vietiņu aizpildīt. Nezinu vai tās kādam ir interesēs, bet es tomēr uzdrukāšu… kaut ko par atkarībām…
Bieži vien mēs viens no otra ietekmējamies - mājās no vecākiem, skolā no klasesbiedriem, pagalmā no draugiem u.tml. Tas jau nav nemaz tik slikti, jo iemācamies šo to arī labu, bet ir viens liels mīnuss, mēs no tā labā kas viņos ir, pieņemam arī sliktos ieradumus. Tā pati lamāšanās, spļaudīšanās, nekārtību izraisīšana (huligānisms), nemaz nerunājot par smēķēšanu, dzeršanu un narkotisko vielu lietošanu. Pie atkarīgo pulka parasti pievienojas cilvēki ar vāju raksturu, bet ir arī tādi, kuri to dara, jo uzskata to par modes lietu. Ja tu nedari to ko dara tie tur “krutie", tad tu esi vecmodīgs, tā saucamais “pareizais". Protams, tā nedomā visi, bet daļa noteikti. Un tas ir stulbi!
Pirmkārt, visierastākā situācija ir smēķēšanas uzsākšana! Esmu jautājis dažiem smēķētājiem, jauniešiem pārsvarā, kāpēc viņi sākuši smēķēt, bet tādu īsti nopietnu iemeslu vēl neesmu dzirdējis. Lielākoties viņi uzsāk smēķēt, jo tā dara viņu draugi, un tādā veidā viņi cenšas līdzināties draugiem, atdarinādami tos. No malas izskatās, ka nekas traks tas nav, bet tad, kad viņi redz cilvēkus gados, iedomājas, ka viņi tādi nebūs, viņi būs skaisti, veseli un jauni. Bet tā nav un nebūs! Smēķētāji parasti ir slimīgi, daudzām kaitēm, ar novecojušu ādu, jo tajā ir sakrājušies visi toksini, par organismu kā tādu labāk nerunāšu vispār… Tā kā vajadzētu padomāt, kas tev ir svarīgāk - draudzība vai veselība. Personīgi es izvēlētos veselību, jo draugs mani sapratīs vienmēr, arī tad, ja es attūrēšos no šī kaitīgā ieraduma.
Otrkārt, aiz smēķēšanas nāk tā saucamā “košana” - alkohola lietošana. Arī tas ir liels klupšanas akmens, teikšu atklāti, arī man dažreiz sanāk paklupt aiz tā, bet es to cenšos izskaust. Vienkāršākā situācija ir ar draugu ciemošanos, it īpaši to, kuri nedzīvo uz vietas, vai arī ir kādas svinības. Parasti bez alkohola neiztiek nekādi, dari ko gribi. Cilvēkiem vajag apreibināties, tādā veidā kļut brīvākiem, atraisīt valodas. Pēc maniem pēdējā laika novērojumiem, nav obligāti jālieto alkohols, lai būtu jautri un sāktos sarunas. Vienkārši vajag jautru kompāniju, ieteicams “savējajiem", lai nekautrētos. Un tad tik jāsāk un tālāk viss aizies pats. Ne vienmēr izdodas, teikšu godīgi, bet mēģināts nav zaudēts. Parasti dzeršanas sekas ir dažādas. “Mazākās” varētu būt paģiras, slikta dūša, vemšana, galvas sāpes - nekas patīkams. “Sliktākās” jau ir nepatīkamākas - sākot no visādiem sasitumiem, dziļām brūcēm līdz epilepsijas lēkmēm, vai pat letālam iznākumam, atkarīgs kas tiek sadarīts dzērumā… Alkohols ir jālieto prātīgos daudzumos, savas normas robežās. Ideāli būtu, ja to nelietotu nemaz, un nesakiet, ka tas nav iespējams, jo es, kā pa brīnumu, tomēr zinu vienu cilvēku, kurš alkoholu nelieto NEMAZ! Man ir ko no viņa pamācīties, un jums arī.
Pēdējais ir narkotikas. Par tām neko daudz nemācēšu pateikt, jo neesmu ar tām saskāries, ceru nākotnē ar tām arī nesaskarties, pārējiem arī neiesaku, jo tas ir pats ļaunākais, kas vien var notikties, bet varbūt es kļūdos… Mēģināšu laika gaitā izglītoties un uzzināt par to vairāk un tad arī pastāstīšu jums ar` kaut ko no tā. |
|
|
