smith's Journal

absolute zero
īsumā mana problēma ir tāda, ka jo tu emocionāli aukstāka un nepieejamāka sieviete, jo vairāk tas manī aktivēs vecas zemapziņas struktūras, kuras liek dzīties pakaļ mammai, lai šoreiz pierādītu, ka es esmu tevis vērts un man ir interesanti un katra mazā kripatiņa uzmanības, kuru tu pametīsi manā virzienā būs kā WHO ziedojums Āfrikas bērniem un nu vot, es aktīvi, ilgi, reliģiozi eju uz terapijā, jo esmu pietiekami gudrs, lai gan pašsabotētu savu dzīvi, gan to aktīvi censtos salabot, bet atstājot to visu tādā perfektā berzes līmenī, nenogrimstot pavisam un arī nepaceļoties pāri rudzu laukiem ar eņģeļā spārniem, tāpēc es esmu beidzot kaut ko, sadodoties rokās ar savu terapeti, salabojis sevī - man vairs nevelk uz tām emocionāli nepieejamām un emocionāli nestabilajām sievietēm, bet man gribās būt ar normālu, veselīgu piesaisti, veselīgi sapistu sievieti (ierastajās percentīlēs). un nu vot - tādu es arī atradu. burvīga, kruta dāma, bet te sākas diskābelis - jo tuvāk es esmu drošai piesaistei un normālām attiecībām, jo lielāks numberis un pilnīgs, totāls sasalums manī notiek, tas nav par viņu, bet tas ir par mani, jo mana nervu sistēma interpretē tuvību kā drošību (alert alert). un līdz ar to, jo lielāku un tuvāku soli es speru pretī savai idealājai, izdomātajai laimei, jo aukstāks, disociētāks un nejūtīgāks es paliek, tāpēc nu lūk te ir maziņš gurķis t.i. pickle (!).

jo tuvāk es esmu tam, ko es gribu, jo sūdīgāk man paliek un tagad tā problēma ir eksalējusies, ka es nejūtu absolūti neko, bet es ļoti gribu. man ir sajūta, ka es staigāju skafandrā, kas nepieskaras zemei un viss ir caur tādu biezu plēvi. pilnīģi nogriezts no pasaules un nejūtu neko, tikai absolūtu tukšumu. tikko raudāju uz dīvāna par to, ka es gribu skatīties uz viņu un kaut ko sajust, bet es tikai zoomoutojos no sevis un jūtos sūdīgi, bet viss, kas man atliek ir lēnām un lēnām pieradināt sevi pie normalitātes, runāt un ļaut savai nervu sistemai pierast pie labas vides un labām sajūtām, bet pašlaik šķiet, ka es esmu šizofrēnijas palātā, pacientu skaits - 1.

viss jau būs labi, es tik gribēju pačīkstēt, jo nu sūdīgi jau jūtos, bet ir sajūta,ka būs labi (hope fucking so), citādāk ir zvērīgi grūti izturēt šo, bet es esmu sev parādā laimi un pie laimes arī ir jāpierod.

Current Mood: cold
Current Music: another 9 days of life