jā, laikam. Tu apaudz ap mani kā mūžzaļie.
To man būtu jāvelta meitenei, kura ir 4 gadus jaunāka par mani, tai pašai, kura mācās 11 klasē.
11. klase, mazliet jāierok tā lāpsta atmiņās dziļāk un jāsalīdzina. Ko es domāju tajā laikā, kas vispār rotēja manā prāta orbītā?
Pirmais, kas ienāk prātā noteikti ir sekss, bet vai es to varu attiecināt arī uz viņu, īsti nespēšu pateikt, pat baidos pateikt jā, jo ja tā notiek, tad tas tiek slēpts ļoti labi. Jūtu saikni, bet nejūtu to no šīs jaunās dāmas, es spēju to sajust momentāli no citām sievietēm, bet viņas maģija man joprojām liek apšaubīt savus spēkus. Pilnīga neitralizēšana. Esmu apmaldījies, skrienu cauri kukurūzas laukiem uz visām pusēm, bet man priekšā joprojām tā pati kukurūza. Cik ilgi nāksies apjukt labirintā, līdz atradīšu izeju?
Varbūt man nevajag meklēt izeju no šī sajūtu labirinta, varbūt tas notur mani patīkamā azartā.
Vienmēr esmu apzinājies sevi, ka cilvēcisku būtni ar pavisam liberāliem uzskatiem, dažreiz pat pārāk, aizejot sapistu domu virteņos. Skaitļi taču ir tikai skaitļi? Domāju, ka drīz vien jāsāk aizmirst par fizisko vecumu, tas neko nedod, tikai ievelk ilūzijā un sagrauj ekspektācijas par iekšējo mentalitāti. Jāsāk mērīt vecums garīgajā briedumā, jo cik reizes esmu sastapies ar sievietēm, kurām ir 25 gadi, bet pēc trīs stundu kopīgas komunikācijas, rodas sajūta, ka runā ar tīņu meiteni, kura joprojām nezin, ko iesākt ar savu dzīvi un neredz tālāk par vecāku maku.
Dzimst dilemma, bet ir sacīts, ka ja tā reiz ir dzimusi tad jāpaliek pie iesāktā varianta, jo prāts jau sen ir nolēmis pirms tevis, bet ārējie iespaidi kairina tavu uztveri un liek apšaubīt sevi.
Sajūta ekvivalenta sajūtai, kad esi salietojies tik daudz halucinogēnās sēnes ar stipru alkolīdu daudzumu rezultātā atdaloties no sava ego.
Jāsaprot ātri vien vai šīs sajūtas turpināšanā ir vērts ieguldīt vienīgo pasaulē īsteni svarīgo valūtas kursu jeb laiku. Savu dārgo laiku.
Saukšu to par cilvēka ziloņkaulu.
Current Mood: amusedCurrent Music: placebo - ask for answers