''Tu esi kā maza lellīte''

:)))

Toreiz man tas likās tik sasodīti viegli, bet izrādās, ka tomer tā nav.

Pēdējā laikā pati sevi sāpinu neapzinoties! Domāju, ka tā būs labāk, bet izrādās, ka tieši otrādi.

Tātad esmu nolēmusi vēl reizīti palīdzēt puisim saņemties un nebaidīties no nopietnām attiecībām. Tā vajag. Bet, ja nesanāks, nu tad man vairs nav ko censties.

Gribu iemīlēt rudeni! Mīlu ziemu!

Vakar tā nedaudz par daudz sanāca iedzert. Bet kontrolēt sevi vēl kontrolēju. Tagad tik sajūtas nav no labākajām. Kādas pāris stundiņas gulētas, bet vairs tagad nedrīkst. Galīgi neatbalstu gulēšanu pa dienu, jo tā ļoti daudz laika izniekojās.

Šodien viss, ko man stāsta, ir uz negatīvo tendēts...Visiem atkal lielumlielās problēmas, bet es jūtos gandrīz vai labi. Esmu saņēmusies!

Būs man reiz tējas istabiņa, būs man austrumu stūrīts un šokolādes bāriņš bumbas formā!

Viņa - mana draudzene. Viņai problēmas ar puisi un man problēmas ar puisi. Mums - kopīgi draugi. Bet kādēļ visi viņu žēlo un saka, ka viss būs kārtība ar puisi, bet man pat nevienu vārdiņu uzmundrinājumam nevar pateikt. Laikam esmu greizsirdīga, bet kuram tad negribas atbalstu? Es viena ņemos savā pasaulītē. Varbūt māku noslēpt to, ka man ir problēmas, bet viņa to izrāda vairāk?

Man ļoti nepatīk cilvēki, kas iedomājas, ka ir augstāk stāvošas personas par citu. Un tādejādi aizskar citus. Man šādas rīcības liekas patiešām pretīgas. Visi taču ir vienādi un nevienam nav tiesības ņirgāties par otru. Nicinu tādus cilvēkus.

Un tagad, kad piektdiena ir klāt, došos baudīt brīvdienas, cik labi vien spēšu.

Ja es esmu izdomājusi, ka man būs īpašas brīvdienas, tātad tā arī būs. Un šīs brīvdienas BŪS īpašas! Man ir tāda sajūta, ka kaut kas notiks. Kaut kas nozīmīgs man, nevis citiem. Citiem tas liksies pavisam parasti un ikdienišķi.

Es nekādā mērā nesaprotu vīriešu dzimuma pārstāvjus. Vienmēr gribas jautāt: Kāpēc viņš tā nevis savādāk?

Laiks arvien vēsāks paliek. Es meklēju savus cimdus...dvēseles cimdus....

Mani vairs tik ļoti nesaista tie visi trakie tusiņi un izārdīšanās. Tā visa vietā es labāk izvēlos pasēdēšanu pie tējas krūzītes un mierīgas sarunas pīpējot ūdenspīpi. Pamazām palieku vecāka un tas viss trakums laikam pāriet.

Kāda ir jūsu attieksme pret attiecībām, kurās puisis ir pāris gadus jaunāks nekā meitene? Atbalstat vai tomēr labāk paši tā negribētu? Interesē jūsu domas šajā jautājumā.

Nonāku pretrunās ar sevi.

Spīd saulīte, bet vai tas nozīmē, ka ārā ir silts? Tu smaidi, bet vai tas nozīmē, ka esi priecīgs? Nē- tas neko vēl nenozīmē. Pierādi, kas tas ir.

Dažreiz kaut kur ejot es nonāku pie kāda secinājuma. Un tad galvā visu laiku to atkārtoju. Desmitiem reižu, bet tāpat tas vēlāk tiek nogrūzts kaut kur malā, jo pa virsu man jāuztver viss tas, kas notiek apkārt. Kāpēc cilvēki man parasti stāsta savas problēmas?- es taču neesmu laba klausītāja. Lai cik necieņu izrādoši tas nebūtu, es izliekos, ka klausos, kaut arī mani tas neinteresē. Tajā brīdī iegrimstu pati savā pasaulē un man vienalga, ko tas otrs man stāsta. Mana pasaule ir vislabākā!

Viena sasodīti laba nakts. Tik daudz pārmetumu un ierobežojumu, bet to visu izliekoties neredzam, ir labi. Pēc ilgiem laikiem atkal labi. Es atguvos no trieciena, es ļāvos vienas nakts sakaram, kaut sirdī vēlētos, lai tas turpinās. Es iemīlējos viņa maigumā un bērnišķīgajā smaidā. Viņam bija kaut kas tāds, kas citiem nepiemīt . Es nesapratu, kas notiek. Zināju tikai to, ka pasaule sagriezās ar kājām gaisā. Viņš ir pārāk brīvs priekš manis. Viņš grib tāds palikt. Viņš ir putns!!!! Viņam nevajag otru. Viņš izbauda…..

Viņa vēljoprojām arī ir putns. Bet viņa ir putns, kam vajag otru. Viņa grib ierobiežot savu brīvību un dalīties tajā. Viņa ir gatava! Gatava savienoties un neatvienoties. Viņa tic, ka izdosies. Viņai ir cerība, bet pavisam liesmas maza. Bet viņa jorpojām tic!!!!

Vai viņi savienosies? Kāds kādam pielāgosies?