Nonāku pretrunās ar sevi.

Spīd saulīte, bet vai tas nozīmē, ka ārā ir silts? Tu smaidi, bet vai tas nozīmē, ka esi priecīgs? Nē- tas neko vēl nenozīmē. Pierādi, kas tas ir.

Dažreiz kaut kur ejot es nonāku pie kāda secinājuma. Un tad galvā visu laiku to atkārtoju. Desmitiem reižu, bet tāpat tas vēlāk tiek nogrūzts kaut kur malā, jo pa virsu man jāuztver viss tas, kas notiek apkārt. Kāpēc cilvēki man parasti stāsta savas problēmas?- es taču neesmu laba klausītāja. Lai cik necieņu izrādoši tas nebūtu, es izliekos, ka klausos, kaut arī mani tas neinteresē. Tajā brīdī iegrimstu pati savā pasaulē un man vienalga, ko tas otrs man stāsta. Mana pasaule ir vislabākā!

man ar biezhi dazhi staasta par savaam probleemaam... un es uzklausu... (taada viena slikta iipashiiba man ;)).. un nezinu kapeec bet tam otram ir ok... es veelaak atkal apzinos ka man pasham probleemu vairaak kaa vajag...