Iesmēju! :) Pamatīgi! Tad nu stāsts tāds :) sarunāju ar kolēģi, ka šodien braucu mājās ātrāk, nav jau vērts tāpat sēdēt, ja darīt nav ko. Un priekšnieks tak prom līdz 9.janvārim :)! Aizeju uz pieturu, pārsalstu gaidot autobusu, iekāpju iekšā un iekārtojos uz sēdēšanu ar domu, ka autobuss tapat būss noteikti pustukšs visu ceļu uz mājām. Nākamajā pieturā (pie Centrāltirgus) sakāpj iekšā pilns autobuss pensionāru. Pie manis uzreiz pieskrien viens tantuks un lūdz, vai es viņu nevarētu palaist apsēsties. Nu oki! Lai tak sēžās tantuks! Pati palēnām pārvietojos uz autobusa priekšējo galu. Un tad sākās teātris :)! Vietā, kur ir uzlīme, ka tā ir paredzēta invalīdiem un pasažieriem ar bērniem sākas grūstīšanās. Viena vnk drausmīga iedomīga un riebīga pensionare bļauj uz kādu kundzīti, lai tā laiž viņu sēdēt VIŅAS vietā. Kundzīte jau ar tantuks gados, tā ap piecdesmit, maza auguma, klēpī tašas salikusi, neko šēz. Bet tā bļāvēja tāda riktīgi miesās padevusies, nedaudz nelabi smakojoša ar aubi galvā [gluži tā kā tās mičošanas aubes tikai no riktīgā mēbeļauduma :) ar milzīgu līku degunu - kārpas tikai vēl tikai pietrūka :) pilnam kompektam]. Beigās šī saprot, ka ar bļaušanu uz braukāšanua augumā vien nebūs līdzēts paņem un iesēžas tai nabagai kundzītei klēpī! Tas tik bija skats :DDDD!!! Biju dzirdējusi par šitādiem gadījumiem (ka pat grūtniecēm ir klēpī sēdēts), bet pirmo reiz pašai nācās redzēt :)! Kundzīte tā arī palika ar vaļēju muti un tik vien kā spēja izdvest, lai nokpāj nost. Beigās tomēr kaut kā tantei izdevās kundzīti izbīdīt ārā. Visas tašas (kurās, kā izrādās bija olas un kūkas) bija neglābjami pa galam! Bet nu vāks!!! :D Kā es gāztu tai mamzelei, ja man tāda mēģinātu iesēsties klēpi!!!
Riebjas sabiedriskais transports kā tāds! Visas tās nejēdzīgās pensionāres, kas ceļu ar elkoņiem lauzdamas kāto uz durvju pusi... Vēee! Nebeidzamās cīņas par vietām, kur apsēsties... Blaušana uz skolēniem un jauniešiem, kas lūk attiecīgajā brīdī neiedod vietu kādai pensionārei. Un smirdīgie bomži un vasarās vīrieši ar smirdīgajām, neskūtajām, sasvīdušajām padusēm.... Pretīgi!!!!!
Katrā ziņā gribēju nobeigt ar to, ka mājupceļs bija jautrs :) iepriekšējā rindkopa bija tikai nelielai atkāpei :)))), jo ne par to bij stāsts. Apbrīnojama ir cilvēku bezkaunība! :)