| Sep. 14th, 2009 @ 08:26 pm #103 |
|---|
Labvakar!
Vakar sālsmaizē pie Sandas pēkšņi uznāca vājprātīga nostaļģija pēc bohēmas, kas bija 1. kursā un tur arī palika. Pēc karstvīna vakariem ar Martu un Kristu. Un kur nu vēl manas un Krista [un tikai vienīgi mūsu] Āfrikas galvaspilsētas... Pēc Sveču vakariem ar saldu mūziku un koju draugiem. Šampanieša vakari ar Beču un Terēzi. Pēc uzdzīves, kas bija pilnīgi tāda, kādai vajadzētu būt, kad meitene no laukiem atnāk mācīties uz Rīgu. :D
Tāpēc es, izbaudot mirkli, kad esmu viena pati savā miteklī un atceroties šos neaizmirstami skaistos laikus, aizdedzinu svecītes, klausos Badu un ceru, ka tā vēl kādreiz būs. :) Protams, ka arī stabilitātei ir savi plusi un to ir pat ļoti daudz. Bet man vienalga šobrīd gribas šampanieti un meiteņu vakaru. Vēl man gribas, lai ar Kristu ir tā kā agrāk.
Salds vakars. Ļoti salds. Saldsērīgs. |
