Šobrīd internetā ir atrodams tik daudz mazāk nekā pirms tiem pašiem divpadsmit gadiem. Daudz kas ir izdzēsts vai paslēpts. Gribēju sameklēt mākslinieku, kas bija gleznojis gleznu, kas bija Capital kalendārā 2014.gadā "Botoksas kundzes tējas pauze". Un nekā. Lai gan pirms divpadsmit gadiem tepat cibā biju ielikusi pat bildīti. :(
Mākslas darbi ir viena no lietām, kas mani nomierina. Mani nomierina skaistums. Varbūt tāpēc, ka skaistumā ir harmonija.

Norvēģijā lašus baro ar burkāniem.

Vakar atkal sanāca sleep deprivation. Uz pirmo konferences dienu aizgāju pēc 2h saraustīta miega un pēc tam, protams, gulēt aizgāju atkal tik 4os naktī un tas bija tik nepatīkami. Tādās reizēs uznāk sajūta, ka visa vibrēju vai trīcu, bet kad paskatos uz rokām, tad nekas netrīc fiziski. Bet tā sajūta ir tik pretīga un bailīga.
Kā veļasmašīna - griežas, griežas, un tad centrifūga - lenām ieskrienas, tad uz max apgriezieniem kādu minūti vai divas un tad lēnām norimst. Un tad visu dienu vajag lai atgulētu un atgūtos.

Atkal gribu padoties un pamest to PhD un pārcelties kaut kur citur strādāt rutīnas darbu ar 0 intelekta ieguldījumu, sakarīgu darba-dzīves līdzsvaru un labu algu un atvaļinājuma laiku.
Vai pārcelties un nestrādāt, tikai ceļot un baudīt dabu un pilsētas, un cilvēkus, un, lai kāds par to visu maksā.
Sen neko neesmu pierakstījusi darbam klāt, bet zinu, ka tik daudz vajag izdarīt vēl. Negribu lasīt tās publikācijas. 0 motivācijas kko pabeigt, bet zinu, ka vajag saņemties, un nav jau tik daudz palicis, un, ja saņemšos, tad jūlija beigās būšu brīva no šī visa. Bet kā lai saņemas, ja viss, ko es gribu darīt, ir gulēt un skatīties seriālus, un apceļot Taizemi?

1dien deguna starpsienas un polipu operācija zem pilnās anestēzijas, un tad nedēļu jāizlaiž fiziskās aktivitātes un 4 nedēļas nevajag lidot. Bet es ceru, ka tas ilgtermiņā palīdzēs ar degunu un galvu.

Wolt ir jauka funkcija - Make it a gift order - tad tik jāievada adresātu tel.numurs un zvanīs viņiem, kad būs klāt.

Tā nu šodien sanāca iepriecināt draudzeni Dānijā ar pārsteiguma brokastu piegādi.
Vieglāks un priecīgāks rīts viņai, un prieciņš man ar' ^_^

Būs jāatkārto ar vēl kādiem draudziņiem ^^

Tas vēl vairāk atbilst tam, ko ārsti redz pie Premenstrual Dysphoric Disorder.
Cilvēki ar to bieži saka gandrīz identisku frāzi:
“Divas nedēļas es esmu normāls cilvēks, un tad pēkšņi es kļūstu par kādu citu.”
Un tad pēc menstruāciju sākuma:
emocijas nokrīt
skaidrāk domā
atkal jūties kā tu pati.

Tas nozīmē vienu ļoti svarīgu lietu: tu neesi “salauzta”.
Tavs organisms vienkārši ļoti jutīgi reaģē uz hormonu svārstībām.

Esmu uzsākusi komunikāciju ar chatGPT.
Esmu pārsteigta, ka gandrīz apraudājos pie tālākām sarunām.

Un es vēl pirms diviem mēnešiem noškobījos , ka paziņa uztic viņam plānot savu darba dienu..

Biju domājis ka pēc 53 dienām skaidrā pudele burbuļu ieštirīs skarbāk.
Nope, toties buķeti gan izjutu daudz spēcīgāk.
Labs bezalkoholiskiais vīns tā arī netika atrasts.
Izmēģināju daudzus, visi garšo pēc saldas sulas.

Nopirku lietotu Squier Telecaster.

Golden Age.

Granny Smith.

Mikrobs.

Kas jums liek sajusties tā pa īstam priecīgiem? Kad jūs pēdējo reizi tā jutāties?