Hmmm...

Šonakt atkal lidoju.. Bija tāda Dievīga sajūta, nesaprotama.. (varbūt laimes..?)
Un reizē arī bailes no neizprotamā..
Kāpēc es lidoju..? Cilvēki taču nelido..! Vismaz ne tā kā lidoju es..!
Un zeme kas ar katru brīdi paliek arvien mazāka.. un zvaigznes tik tuvu ka liekas tūlīt sadedzinās ar savu spožumu..
Viss tik neizprotams.. Tik dažāda izjūtu buķete..
Un visam pāri.. Stāvēji TU.. Es to jutu, es jutu kā tavas acis lūkojas manī.. kaut pašu arī neredzēju..

Gribu atkal lidot!!!