Nja...
Pienākusi arī mana kārta staigāt pa dzīves melnajām svītrām...
Liekas diezgan dīvaini kā tik daudzas nelaimes var piemeklēt vienu cilvēku nepilna mēneša laikā..
Nja..
Labi vismaz ka es to tuvu sirdij neņemu :}
"Gan jau uz mūsu ielas arī būs svētki..!" - saku es norokot kāmīti piemājas dārziņā..
"Viss būs oK! .." - Kad sīkais bra4ka izdomāja iet tautās tā vietā lai atgriestos daļā..
"Tāda ir dzīve.." - Kad atnāk telegramma ar ziņu ka nomiris jau otrais rads mēneša laikā..
Ja tas būtu viss es jau neko neteiktu..

Bet gribas reizēm tām moirām riktīgi sadot pa mizu..
Pārāk daudz viņas uzņemas tā raxtot likteņus..