|
|
|
Septembris 4., 2007
00:34
jāiemācās...man bez Tevis būt..
|
Augusts 6., 2007
15:56
Ieraugot baltu kleitu, man sirds sažņaudzas... un tad es atkal redzu Tevi... Tevi uz ceļa ar gredzenu rokā..
es esmu muļķe..
Vai tik tiešām ir iespējams sabojāt savu dzīvi muļķības pēc tik ļoti, lai nekad vairs nebūtu laimīga?...
vai tiešām...
|
Jūnijs 8., 2007
00:09
Mīlēšu Tevi..mūžīgi mīlēšu vairāk par visu...vairāk par dzīvību savu...mīlēšu, kaut arī nekad tevi neskaušu vairs...mīlēšu no attāluma...
Garastāvoklis:: nostalgic
Mūzika: Christina Aguilera - HURT
|
Aprīlis 11., 2007
22:28
Tu skatījies tā,
Kā neviens.
Tu runāji tā,
Kā neviens.
Tu smaidīji tā,
Kā neviens.
Tu piedevi tā,
Kā neviens.
Tu skūpstīji tā,
Kā neviens.
Tu glāstīji tā,
Kā neviens.
Tu izjuti tā,
Kā neviens.
Tu mīlēji tā,
Kā neviens.
Es ceru šis sapnis
Atkārtosies.
Pa īstam ar tevi,
Tas piepildīsies.
|
Aprīlis 4., 2007
23:14 - Maita - es..
Sāpinot sevi es sāpinu citus..
es nosolījos šoreiz nē...vairs nē...
pirmoreiz domāju, otro reiz nē...trešo biju pārliecināta, ka tā kā pirmajās divās reizēs vairs nebūs...
biju pārliecināta...gāja laiks..
nē, es nevēlos ielūkoties savā sirdī, jo tā saka to, ko es nevēlos...
ja es kļūdījos šoreiz...tad tā bija smagākā kļūda manā dzīvē...
un mūžam es vairs neatgriezīšu atpakaļ to laimi, kāda man bija.. jo nekad dzīvē es neesmu bijusi laimīgāka, kā tajā laikā... kas bija zvaigznēm kaisīts... pats skaistākais laiks, ko kāds var piedzīvot...
man tik loti bail, ka īsta mīlestība dzīvē ir tikai viena....
un es zinu, ka Tev sāp, šis viss sāp tāpat kā man...bet nav manos spēkos, ko mainīt...
esmu apjukušākais cilvēks pasaulē...jo es nerodu izskaidrojumu vairs nekam...šķiet, ka slīgstu...slīgstu bezdibenī..
|
Janvāris 15., 2007
23:47 - :(
kaut kur pazuda iedvesma.
|
Janvāris 14., 2007
18:58 - nu ja
Laikam mana lielākā kļūda ir tā, ka, ja es mīlu, tad esmu gatava atdot tam visu..
aizmirstot par sevi..varbūt ir pienācis laiciņš veltīt sev kaut nedaudz uzmanības...
|
02:17 - Un lai būtu sāpīgāk, Tu izvairies...un aiz vārdiem miglainiem Tu paslēpies..
un pats grūtākais būs būt viņam blakus..ikdienas redzēt to smaidu, un ik vakaru ilgoties sagaidīt rītu..
bet es to vēlos vairāk par visu pasaulē..būt tuvu..un viņš nebūs mans neizprotamu iemeslu pēc..bet varbūt tā arī labāk..
stāvot vētrā palika vieglāk. biju pie jūras. Tā tik nemierīga..tomēr dod mieru dvēselei..un es samierinos.. es zinu, ka viņš ir pārāk labs lai būtu patiesība..varbūt arī tāpēc nekad nebūs mans,neesmu pelnījusi..
bet varbūt arī lai tā paliek..pārāk labs..lai nesabojātu neko..
tomēr lai vai cik naivi..viņa dēļ es mainītos..bet viņš ir daugs,nekas vairāk..un nav nozīmes viars tam,ko jūtu es..
tas bija nevietā..manas jūtas..kļūda....
bet varbūt vēl nav laiks..kas to lai zin...es gribu tik ļoti apslāpēt to, kas manī veļas pāri malām..
un es tik ļoti baidos..baidos iemīlēties...
|
Decembris 29., 2006
22:44 - Tu man, es Tev..
apjukums..
..jā, tas otrs cilvēks ko domā..bet ko?..Vai varbūt nedomā neko?
tā nevar būt...vai arī tie visi bija meli? un varbūt tomēr nē...
nesaprašana..
..jā, tas otrs cilvēks ko jūt...bet ko?..vai varbūt nejūt neko?
un es gribu saprast, sajust...viņš domā, jūt..vai varbūt neko?..jā un nē..
klusums..
..klusums, kas nogalina...neatbildēti neuzdotie jautājumi..
un acu skatam paverās saulriets..redzi?..apvij rokas ap kaklu man...klusums..
bailes..
..jā, varbūt bailes stāv pa vidu...un?..riskēt vai bēgt?..varūt palikt tukšumā..
bet es redzu Tavas acis, Tavu smaidu sapnī...ik uz soļa man šāds sapnis...uzlieku
kāju - pakāpiens, viens, divi, trīs...sapņi...trīs..
kāpēc..
..nezinu..apstāties? nezinu...negribu...vai vajag?..nē..un jā..
Garastāvoklis:: amused
Mūzika: Pienvedēja Piedzīvojumi - Jel
|
Oktobris 21., 2005
09:49 - Cilvēcība
..starp pelēkām putekļu ēnām stāv cilvēki. Tie raugās, kā aizrit mūžība pretīm saulei, pretīm mēnesim un zvaigznēm. Cilvēki stāv liela ceļa malā ar domu doties tam pāri. Bet viņi baidās. Baidās no mūžības saltā pieskāriena, baidās no riska. Baidās no lietus viņu acīs. Cilvēki baidās tik pāri ceļam, jo viņi nezin, kas gaida otrā pusē. Jā, varbūt tā ir skaista, saulaina pļava, bet varbūt pielijušas peļķes. Cilvēki baidās šķērsot ceļu, jo nezin, kas šajā ceļā var atgadīties. Tādēl tie izvēlas palikt pelēko putekļu ēnā, tur, kur nav nekā. Bet kas zin, varbūt garām trauksies likteņa mašīna. Un paraus cilvēkus līdz, lai neļautu tiem nosmakt putekļu mākonī. Varbūt. Bet, baidoties riskēt, cilvēks var mūžam palikt pelēcībā un tukšumā. Un mūžam domāt, kas ir tur - otrā ceļa malā..
|
Oktobris 10., 2005
18:15
uz mirkli mēs spējām apstāties. Viņa grēki mums lika apstāties, lai spētu aptvert, ka no mūsu cilvēciskajām attiecībām bija palikušas vairs tikai milzīgas kaislības. Mēs apstājāmies, man sāpēja, viņam grauza sirdsapziņa. Es smaidīju, viņš meklēja savu vietu dzīvē. Mēs uzsākām sarunas, garas..par sapņiem, nākotnes plāniem..un beidzot mēs bijām punktā, ar ko vajadzēja uzsākt attiecības - mēs RUNĀJĀM..pirmo reizi dzīvē mēs uzsākām sarunu..mēs uzticējām viens otram savu dzīvesstāstu..mēs nolēmām sākt visu no sākuma..no draudzības..un te nu mēs esam, mēs runājam..viens otram, šķiet, uzticamies..taču kaislības apvaldīt nespējam..un mēs dodamies uz priekšu atpakaļgaitā..un nu mūsu attiecības ir tītas vienā lielā kaislību mākonī..šķiet vēl lielākā nekā iepriekš..Kurp tas tālāk ved?..nezinu..varbūt uz nekurieni
|
Oktobris 4., 2005
23:41 - ..tas notiks tai dienā, kad gaismas ātrumu stars būs lēnāks kā domas, domas tavas un gars..
..todien vieta,kur viss sākās, bija aizņemta. Mēs gājām. Vēl nebija laiks teikt galavārdu. Mēs vēl maldāmies. Būs silta diena, spīdēs saule. Mēs vēl atgriezīsimies. Vēl reizi mēs atgriezīsimies, lai palūkotos viens otram acīs. Lai vietā, kur viss sākās, mēs viens otram ko solītu. Beigu sākumu vai sākuma beigas..Lai mūžam pagātne paliktu iesprostota. Lai sāktos jauna dzīve. Kāda? Vēl ir kluss. To mēs vēl nezinām. Toreiz viss bija zaļš, pats plaukums. Tad visu koku kailie zari vēstīs, ka viss ir aizgājis. Mēs apraksim. Pagātnes bēres. Mēs to noglabāsim, lai nekad vairs nepieminētu..
|
00:56
nejautajiet,kādus sviestus atkal esmu savārījusi..
es esmu kā iznīcinātājs,kurš iznīcina visu,kam dodas pāri..
|
Septembris 15., 2005
22:03
sieviete - lai vai aiz kādas dzelzs lēdijas maskas slēptos tomēr ir ļoti trausla un ievainijama būtne...
un jā..vīrietis arī..
|
21:58
..kaut kāda dīvaina sajūta...esmu vienmēr stāvējusi uz stāvas kraujas aizlūzuša akmens..izaicinājusi likteni..stāvējusi uguns liesmās un neapdedzinājusies..un vienmēr man kā izaicinājums šķitis gaidīt..kamēr kāds spēs mani lauzt..un mainīt spēles noteikumus..likt sajust bailes,ka akmens atlūzīs..un es kritīšu..bezdibenī...
ir dīvaina sajūta,ka spēlējoties ar likteni esmu lūzusi..varbūt ka beidzot man ir nopietns pretinieks...varbūt..varbūt,ka daudz spēcīgāks par mani..spēja mainīt spēles noteikumus..un tad vienkārši nākas atzīt..mana spēle ar likteni ir beigusies..
|
Augusts 24., 2005
19:57
sobriid esmu paardomaas..lielaas..par dziivi kaa taadu un ticiibu,par laiciigo un gariigo dziivi..par seminariem,katolju un luteraanju atskiribaam..klosteriem un muukjeneem..un doma,vai es to speetu?Vai speetu visu dzivi pavaditi luugshanaas?..brizjiem skjiet,ka tiesi to es gribeetu..bet vai tas tiesam ir mans aicinajums?..Un ja nu apniik..es esmu parliecinata par savu ticibu,tomer paraak lielos jautajumos..
|
19:23 - No jauniešu dienām Ķelnē..
es biju Tur,kur saule aust..es gaaju celju uz gaismu..es domaaju,es raudaaju,es kliedzu..es smaidiiju un smeejos..es sajutu smagumu un skumjas,es sajutu niknumu un negribiibu..es sajutu laimi un laimes asaras..es sajutu miilestiibu..
es biju prom
es atgriezos..
nu es esmu cita..citas veertiibas..ar domu celt sirdi augstaak..ar paardomaam,ar milzumdaudz jautaajumiem,uz kuriem atbildes nav..uz jautaajumiem,kaa ir pareizaak,kuram ir taisniiba..
bet taisniiba ir tikai viena laikam
Dievs ir viens..
|
Augusts 4., 2005
10:19
nu es esmu pieaugusi,kļuvusi vecāka..vasara iet uz beigām..
un nu es saprotu,ka šī vasara ir bijusi pati skaistākā, labākā..
un dziļi sirdī es glabāšu šo vasaru..jo šajā vasarā beidzot tas notika..tas,kam neticēju,par ko sapņoju...es beidzot pirmo reizi iemīlējos...man vienmēr bija licies,ka mīlestības nav,ir tikai aizraušanās..bet tad nāca..nāca mīlestība brīdī,kad gaidījo to vismazāk..
Lai nu kā būtu tālāk..šajā vasarā paliks skaistākās atminas par skaistākajām jūtām..par skaistāko puisi pasaulē, kuru nekad neaizmirsīšu pat tad,ja mums tomēr būs lemts izšķirties..
|
Jūnijs 17., 2005
00:13
es esmu daudzšķautņaina personība..nē,man nav personības darlīšanās,bet gan vairāki 'ES'..
un viens no tiem mīl arī VIŅU..
un VIŅU arī..
un arī VIŅŠ nepaliks bezšā..
|
Jūnijs 16., 2005
23:56
kāds man reiz tieca, ka man galvā esot tikai sekss un vardarība..
bet kā var cilvēki tik smagi maldīties...pat jokojot..un tas mani aizvaino..
|
|
|