Njā, es Tevi ļoti labi saprotu ... labāk, lai sāp man pašai ... redz nav pasaulē vienlīdzības ... katrās attiecībās viens dod vairāk, viens mīl vairāk, viens izmanto vairāk, viens paņem vairāk ...
Laimes sajūta redzam Tava mīļotā cilvēka acīs drudžainu spīdumu stāstot Tev par to fanatastisko sajūtu, kura šobrīd mīt viņā, par to lielo mīlestību, kura beidzot viņu ir sasniegusi, par burvīgo nakti, par viņa lielās mīlestības ādas smaržu, par viņas siluetu uz sveču gaismas izgaismotās sienas mazā, jaukā lauku viesnīciņā, par burvīgo divvientulību, tās ir tik rūgtas laimes sajūtas sāpēs - tā smaidīt un klausīties viņa laimes pilnajā balsī ... tu esi draugs .. Tu nekad nebūsi nekas vairāk, Tu esi par lielu, par daudz, par emocionālu, lai arī Tev atrastos vieta viņa sirdī, jo to jau ir aizņēmusi cita ... Bet tu, tu esi tikai dzirdīgā auss, smaidīgās lūpas, visu saprotošā un līdzi jūtošā būtne ...
Ir reizes, kad var to izturēt un tu tiešām tiec laimīga, taču paliekot vienai tev sāp ...
Tu zini, kad nekad neizdarīsi ko citu, kā tikai klausīsies, līdz brīdim ... ja viņš to gribēs, viņam pāries, viņš Tevi pamanīs, viņš tevi iemīlēs ... un tā tu gaidi ....

(Reply to this) (Thread)

man BIJA tieshi taa... es ljoti daudz klausiijos...bet gan par to,cik ljoti vinjsh kaadu miil un cik ljoti vinja vinju saapina.... es klausiijos...es biju draugs... nenoliedzami saaapeeja...ljoti...un pac jocigakais,ka man tik ljoti gribejaas,lai vinjsh butu laimigs ar to otru,jo vinjsh vinju miileeja...es zinaaju,ka man saapees,bet labaak man...nekaa vinjam....es gaidiiju...gaidiiju...necereeju vairs...bet vinjsh pamaniija mani...iemiileeja...varbuut jociigi,jo man tas skjita ljoti neiespeejami....bet taa notika...ticiiba dziivei atgriezaas...bet...vienalga es domaaju,ka speetu upureet savas juutas un ciest saapes miiljotaa cilveeka labaa...

(Reply to this) (Parent)