| 9:46p |
Atceros, ka pirmo reizi meiteni es kantēju burtiskā nozīmē - nez kāpēc bija ienācis prātā vasarnīcā aiz nekodarīt ielas otrā galā dzīvojošajai krievu meitenei aptuveni manā vecumā slimīgi sekot viņas velo izbraucieniem. Tas gan ātri beidzās, jo viņa pasūdzējās savam tēvam. Manījusi, ka šis nu brauc pa ielu, viņa apzināti samazināja ātrumu, lai mūsu riteņu riepas sāktu berzties viena pret otru. Liela bija mana vilšanās, kad patiesībā tā bija nevis padošanās, bet gan situācijas dramatizēšana, lai, tēvam piebraucot, es saņemtu bargāku kritiku par savu nedžentlmenisko rīcību. Pupu mizas, pēc tādas rīcības viņa man vairs neinteresēja, pirms tam jau arī faktiski nē. |