| 6:44p |
Tēva vārda dienā+Ziemassvētkos dāvātā skaņu aparatūra man ļauj atgriezties pie gadu gaitā uzkrātās klasisko kompaktdisku kolekcijas. Tajā arī šādi tādi vokāli instrumentāli pārlikumi instrumentālā izpildījumā. Tas savukārt aicina atgriezties pie jaukās kordziedāšanas tradīcijas. Varbūt kādreiz, varbūt tomēr debesmalā atkal sārta ola dīgs.
Vakardien gan nevarēju aizmigt līdz diviem (kāds tur brīnums, ja dienā nogulēts līdz pusdiviem (bet iepriekšējā naktī gulēt aizgāji vien pēc trijiem, atbild mana iekšējā šizofrēniskā balss), toties desmit minūtes pirms diviem bija viena no kolosālākajām nomodām, kādu vien atceros - es nevarētu vārdos aprakstīt to bilžu gammu, no kuriem sastāvēja šis mirklis starp būšanu šeit un sapnī - gluži kā kaleidoskopā ceļoju pa laukiem, pļavām, horizontu un krastmalu.
Bet šodien iestājās, Regīnas Ezeras vārdiem runājot, "baraviku laika dullums" pēc sapulcē pavadītām trim stundām. Tagad, pēc viena balzama malka tas turpinās - tā ir, tās sapulces vienādojamas ar vienu alkohola malku tukšā dūšā.
Arī manai omītei patika pēc vannas vienmēr ieraut vienu čarku. Tukšā dūšā, jo pēc ēšanas jau nav nekādas jēgas. |