Rupjā sāls. Andris Saulītis' Journal

Rīts sākās ar apskaidrojumu, ka ar godalgām apveltītā ēka Mūkusalas ielā nespēs uzturēt patīkamu siltumu, jo stiklotā siena paredzēta temperatūrai līdz -15 grādiem. Tad nu sēdi un salsti. Visi grabina tējas.

Tad vēl saņēmu ielūgumu Valentīndienu pavadīt mazdārziņu kolonijā, jo tieši tad tur ir atvērto durvju diena un tad mazdārziņu varēs arī noskatīt. Dabūju arī numuru, sieva priecāsies un turpinās dziedāt "Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs".

Vēl arī programmas vadītājs bija neizpratnē, kāpēc es vēlos pārlikt viņa priekšmetu, ja man tajā ir novērtējums "gandrīz labi" - t.i., sešinieks.

Un vēl es aktīvi meklēju vietas, kuras iepazīt ar distanču slēpēm. Tā kā šodien vēl ārā ir -14 grādi, tad es uz Uzvaras parku nedošos, turklāt man nav ziemas cepures, kas nosegtu manas ausis un tās nesaltu. Šodien došos to nopirkt Stokmanī, kur izpārdošanas. Vakar biju pārāk iedzēris, lai racionāli pielietotu savu gaumi apģērbu noskatīšanai. Bet ir skaidrs, ka šonedēļ būs jāieslēpo

rakstnieks_nr1 norādītajā Miera ielas parkā. Nenoliegšu, tur viena bērnības trauma guļ. Pie arkas.