Rupjā sāls. Andris Saulītis' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, April 15th, 2008
| Time |
Event |
| 1:00a |
Man pēkšņi ienāca prātā
Kad es tev pēkšņi ienācu prātā
Un stāvēju durvīs mēms un kluss,
Es redzēju saulē balinātus
Un svaigi klātus palagus.
Tie mani negaida, tu rādi,
Bet ienācis esmu tik un tā.
Pats redzu, ka tu gaidi kādu,
Pats redzu, ka nelaikā.
Tu mani izmet no prāta,
Es aizeju prom, tev drusku žēl.
Gan jau atkal, garām ejot,
Es tev ienākšu prātā citureiz.
Un stāvēju es mēms un kluss.
Tev drusku žēl, tavs skatiens mulss. | | 1:00a |
Un vispār kopš brīža, kad mamma atklāja, ka brālis ir rakstījis dzeju, es nevaru vien izturēt, kā visu laiku gribu tās rindas palasīt. | | 9:54p |
Esmu šodien izdarījis vairāk nekā vispār biju plānojis. Esmu samaksājis divus rēķinus un paskatījies savā kontā. Papildus tam atrāvos no bratāna, ka pats uz savas galvas taisos ņemt kredītu - viss taču jākārto caur paziņām, muļķis es tāds. Njā, smalkā dāma, kad palikām divatā, man deva padomus par kāzām un to sasaisti ar naudu. Papildus tam trīs reizes pajautāja, vai kāds no mums brāļiem ir atšķirīgs.
Jā, vēl es beidzot atšuvu Deiziju. Beidzot summu gan nometa par 500 eiro, bet arī visi 3000 ir par smalku šajā mirklī.
Vēl mani Edgars mēģināja pārliecināt rakstīt eksāmenu, "jo man taču ir talants", bet es tomēr atteicos, jo par vecu es. Sanita piedāvāja rakstīt blogu, "jo man taču ir ko teikt", bet es tomēr atteicos, jo par jaunu es.
Tagad jāsaņemas un jāielien gultiņā divu minūšu laikā. Citādāk darbā man rādās tās riktīgās šīzas - nu, piemēram, sapulces laikā es gribu uzlēkt uz galda, pēcpusdienā pasaku labdienu blakussēdētājam. Un tas vēl tā.
Un vispār. Es nevaru saprast, vai tad, ja es būtu citādāks, es būtu labāks. Un ievērojiet, šeit nav runa par nezināšanu (tur nav ko spriest), bet par neizpratni. |
|