Rupjā sāls. Andris Saulītis' Journal

Aha, mīļā kaķene ļoti mīļi sagaidīja mani mājās. Arī es biju mīļš, kamēr pamanīju, ka

holandiete bija savu plānu īstenojusi un kopā ar Teoriju bija realizējušas nelietīgu plānu kā noslaktēt manu daiļāko telpaugu Ģertrūdes valstībā. Jau trīs dienas viņa bija trenējusies uzlēkt uz skapaugšas un tad nu šis bija liktenīgais 31. marts, kad puķupods kopā ar tā saturu daiļi atradās uz grīdas. Te nu jācitē

raisha un jāsaka - kaķim nekad nav kauns par izdarīto, bet gan tikai un vienīgi bailes. Vienīgā atšķirība, ka man nav balkona, uz kura viņu izlikt kā sodītai.

Bet tā vakars jauks. Serjožina pie stūres un zelta citāts:

Šoferis: "Kas tev te pīkst visu laiku!!!???"

slysts: "Tu neesi piesprādzējusies."
Šoferis: "Nē, nepareizi. Pīkst tādēļ, ka nav noņemta rokasbremze!!!" [Un te Serjožinas smiekliem vieta]

Bet visā visumā Vilka Vienača muzikālajā noskaņojumā "Volvo buduārs" mūs uzņēma ļoti patīkami. Raivis ieteica buduārā izlīmēt tapetes un izlikt parketu, lai pavisam varētu sajusties kā mājās. Viņš tikai nedēļu būs Latvijā, viņu jau gaida Kopenhāgenā trīspadsmit klavierspēles audzēkņi un divi citi darbi, bet Rīgā vien atlicis sameklēt, kur nopirkt Vilka Vienača albumu. Bet, kad sākām par to diskutēt, Harijs gāja garām "Volvo buduāram" [pie veikala Zara] un, kaut paskatījās uz mani, izlikās, ka nepazina. Pēc tam kā pilnīgs neveiksminieks viņš pēc divām stundām atgriezās Teātra bārā un uzskrēja man tieši virsū, un tad nu ilgi taisnojās, ka neesot mani pamanījis. Biju jau tik iešmigojis, ka pat gribēdams pateikt, ka ticu viņam, pateicu, ka neticu. Tad sapratu, ka viss zaudēts un nolādēju viņu, sakot, ka visiem tagad šito izstāstīšu, lai man nepūš pīlītes, ka, skatoties man virsū , nav pamanījis.