Rupjā sāls. Andris Saulītis' Journal

Divas ziņas, abas šokējošas
Pirmkārt, jau īsziņa no rīta agrumā svētdienā parasti ne par ko labu neliecina.

Otrkārt, uzzināt, ka

lau precas ir vienkārši priecīgi un skaisti. Bet tirpas caur kājām izskrien tad, kad šo jaunumu uzzini pēc tam, kad viņa to paziņo kā iemeslu tam, lai lūgtu mani par vedēju.

Treškārt, veids, kā tas notika ir tā vērts, lai to aprakstītu (tālāk varbūt nav interesanti)

9:11
SMS: Lau: Kā būtu ar brokastīm šorīt Double Coffee?

12:50
Lau: Čau!
Slysts: Čau, paldies par SMS, es brokastoju ar savu bakalaura darbu, man pēc nedēļas pirmsaizstāvēšana.
Lau: A kad ir izlaidums?
Slysts: Jūnija beigās, nezinu precīzu datumu.
Lau: Pēc Jāņiem?
Slysts: Jā.
Lau: Un kad ir pēdējie eksāmeni?
Slysts [domājot - kādā sakarā viņa man to jautā, viņa taču šogad nevar pabeigt, pilns ar parādiem!]: Viss ir jānokārto līdz aprīlim, tāpēc tā raujos, tas bakalaura darbs jau vēl. Nu, bakalaura darba aizstāvēšana ir jūnija sākumā.
Lau: Ā, jūnija sākums, ja?
Slysts: Nu jā.
Lau: Ā. Nu es gribēju lūgt tevi par vedēju tad.
Slysts: Ārprāc, tiešām?! Šausmas, ārprāc, ļauj man apsēsties. Ak, Dievs. Tiešām? Ar ko?
Lau: Ar Ģirtu.
Slysts: Kā ar Ģirtu???
Lau: Ā, es sapratu, tu man jautā, ar ko es precos. Nē, ar Kristīni, Ģirta draudzeni.
Slysts: OK. Jā, protams, ar lielāko prieku!
Lau: Bet tev tas bakalaura darbs un tā, jo tas ir jūnija sākums visticamāk.
Slysts: Nē, tas būs OK. Ārprāc, tā ir tāda atbildība...
Lau: Nu, tad jau satiksimies kaut kad, ja?
Slysts: Jā, noteikti. Ārprāc. Labi, čau!
Lau: Čau!