| 4:38p |
Apstājieties, policija!!!
Ha hā, piektdienas naktī mani pirmo reizi apstādināja policisti!!! Tas notika šitā:
No Rīgas uz Līgatni ar Rūtu un Fortūnu izbraucām vienos naktī. Kā jau iepriekš rakstīju, tad šī bija mana supersmagākā nedēļa šogad. Tāpēc nebija jābrīnās, ka visu laiku runāju, lai melnā tumsa būtu tikai apkārt, ne acu priekšā.
Tomēr nogriežoties no Rīgas šosejas uz Līgatnes šoseju, kur jābrauc 9 km, jau klanījos tā, ka reakcijas ātrumu varētu iekļaut 3 sekunžu amplitūdā. Tas nozīmē, ka mašīna staigāja pa ceļu šurpu turpu it kā būtu šoferim 1 promile asinīs. Steigā (80 km/h) nepamanīju, ka Līgatne un zona 70 km/h bija beigusies un turpināju grīļoties pa šoseju. Spoguļos jau redzēju, ka pa gabalu kāds man aizmugurē pukšķina.
Bet kurš varēja iedomāties, ka tas būs superātrais žigulis ar bākugunīm. Es, protams, domāju, ka šie būs ar radaru man šāvuši spidometrā.
Abi(!) ātri izlec no mašīnas un skriešus klāt man, nosauc savus amatus un pirmā jautājuma formulējums izsaka viņu cerības: "Uzrādiet lūdzu dokumentus, kas jums ļauj vadīt šo transportlīdzekli!" Visu skaisti parādu, otrs policists tikmēr apstaigā manu sarkano Audi un ielūr visās vietiņās, kur varētu būt aizdomīgi cipari (tehniskā, apdrošināšana utt.). Pirmā policista prieks gan acīmredzami kļūst lielāks, jo mans stāžs pieļauj tikai 0,2 promiles. Tātad nopirkt žigulim antispārnu dubultojas!
Nākamais jautājums ir ar lukturi rokā: "Kas jums te mašīnā? Tikai meitenes...," viņš novilka [turklāt VISI bijām piesprādzējušies], "Kā ar alkoholu?"
-"Neesmu lietojis"
-Labi, pārbaudīsim, ja nebūs varēsiet doties tālāk!"
Iepūtu, nekas, protams, nebija [Pirms kādām trim stundām gan kāre bija liela, jo ar norvēģiem bija pēdējais vakars restorānā, kur viņi visu uzsauca]. Policists ļoti ilgi skatījās savā alkometrā, neticēja. Man arī pirms tam neticēja, kad teicu, ka pa ceļu staigāju, jo miedziņš nāk.
Nu lūk. Viņi apgriezās un aizbrauca. Ar šitādu mietpilsoni mums nav paceļam, tā teikt. Bet man miegs pārgāja un nokļuvu Līgatnē, kur gandrīz iebraucu grāvī, jo Rūta rādīja ceļu. Teica, pirms lampas pa kreisi. Viņa jau nepaskaidroja, ka pirms otrās lampas, ne pirms pašas pirmās... |