![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Uzmanību - turpmākais teksts satur tehnisku informāciju, nedaudz necenzētas leksikas, un ir vairāk domāts kā piezīme pašam, vai arī tiem, kam nākotnē varētu gadīties saskarties ar šādu problēmu.
Prologs:
Tātad - kā es pirmoreiz dzīvē flešoju videokartes BIOSu.
Viss kaut kad pagājušonedēļ, kad tika atklāts, ka Sapphire Radeon HD4870 BIOSā ir gļuks, kas neļauj pilnvērtīgi izmantot 3D aplikācijas un bieži mēdz iefrīzot arī 2D vidē. Pēc vairākiem frīziem, restartiem un artefaktiem spēlēs biju spiests meklēt risinājumu šai diezgan kaitinošajai problēmai. Tāds arī tika atrasts - bija nepieciešams noflashot videnes BIOSu ar jaunāku versiju, kuru bija iespējams dabūt Sapphire draiveru lapā. Turpat arī manuālis, kā flashot BIOSu DOS vidē (nekad neko tādu nebiju darījis, tikai zināju, ka tāda lieta pastāv). Jāpiebilst, ka forumos tika uziets arī variants, ka bez DOS var flashot arī Win vidē, bet liels risks, ka pasākums var neizdoties. Lai noflashotu no DOS, vajadzēja uztaisīt vai nu boot cd, vai usb flash būtstiku, vai arī izmanto veco labo flopi. Un te nu sākās marazms - vēlajā vakarā stundā, noguruma mākts nez kāpēc izdomāju, ka caur Win gan jau sanāks, ko es tur lieki čakarēšos ar DOSu. Novilku atiwinflash, palaižam caur run >> cmd. Pirmais fail - nevar pārprogrammēt ROM. Sāku jau nervozēt, un bliežu otrreiz. Parādās Flash in progress, bet tad viss pasākums ņēma un nokārās, tieši tās pašas iefrīzošanas dēļ. Nu ko, pagaidīju, sapratu, ka ir dziļā dirsa, rebooteju (ko, protams, nedrīkst darīt, bet man vairs nebija izredžu, jo visa sistēma bija iesalusi) un jā - vkarte atsakās būtoties un uz monitora gozējās liels "No Signal". Pizdec, nodomāju. Atliek vai nu garantija, vai arī... miskaste. Un izmest tādu verķi. Bļe.
1. daļa. Pisiens:
Tajā pašā vakarā piejūdzu veco PC, kas, par laimi, vēl atradās pie manis neformatēts un neaiztikts. Pāris stundas brauzēju forumus, un atausa pirmā cerība. Izrādās, neesmu vienīgais cietējs, tādu ir vēl daži... tūkstoši. Problēma tika identificēta ātri vien - izrādās, ka jaunajam GDDR5 standartam ir nepieciešams 128KB BIOS, taču atiwinflash tūlis (ar ko es mēģināju fleshot) uztur tikai 64KB, jo tieši tāds BIOS ir vecajām GPU. Līdz ar to, flešošanas brīdī puse BIOS vienkārši tika nahrenizēta. Atradu tutoriāli, kā piedabūt atpakaļ vkarti. Sazvanīju vienu vecu PCI videokarti, lai vispār būtu iespējams kaut ko redzēt, uztaisīju USB būtstiku, iemetu tur arī atiflash DOS videi un it kā oriģinālo BIOSu, kuru varēja dabūt turpat pie tutoriāļa. Vispirms nācās smagi nopisties, lai piedabūtu Pc būtoties no USB. Divu stundu laikā man tas izdevās. Jāatzīst, ka tieši būtošanās no USB parasīja visvairāk laika, lai cik smieklīgi tas neliktos. Vienkārši, vienā mirklī PC sadomāja USB flešku atzīt par Invalid system disk un viss. Nekā nevarēju piedabūt. Tātad, jā, visbeidzot tas arī izdevās, noflashoju ar oriģinālo BIOS, parādās jauks teksts Restart system to complete VBIOS update. Viss bija noflashots pareizi. Domāju, ka nu jau labi būs - a ņehuja. Tas pats klusums, no signal un vispār FUBAR, bļe. Sāku jau štukot variantus, kā tikt uz Rīgu un ko teikt garantijas servisā (būtu smagi jāizliekas par muļķi). I-netā uzgāju vēl pāris hd4800 sērijas BIOSus, arī Sapphire atjaunoto versiju iemetu USB fleškā un gāju gulēt, sak, rīts gudrāks par vakaru. Pusi svētdienas jājos, lai atkal piedabūtu PC būtoties no USB, kurš pa nakti bija izdomājis vairs nebūt valids sistēmdisks. Konkrēti jau bija piebesījis viss jebļas process, līdz izdevās tikt iekš Win, izmantojot otru PCI videni. Viss it kā iestartējas, Wins atpazīst hd4800 sēriju (kas nozīmē, ka videne nav mirusi), sāk jau instalēt draiverus un viss pasākums tkal noklājas ar melnu ekrānu un _ mirgojošu augšējā stūrī. Domāju, ka, bļe, that's it. Karte pizdec, un man būs vajadzīgas palielas naudiņas jaunai. Vēl bija palikuši sekojoši varianti - divi BIOSi, iemešana citā kompī un flešošana tur, un.. garantija... vai arī miskaste.
2. daļa. Atrisinājums.
Transports uz Rīgu jau sarunāts, domāju, ko iesākt, taču kaut kāds iekšējais nemiers lika mēģināt vēl pēdējos variantus. Kopā ar kolēgu sadabūjām veco labo flopi, divas disketes un cerību saišķīti. Mājās flopis tika piejūgts pie vecā PC, uztaisīju MS-DOS startup disku, sametu iekšā flashtooli, un Sapphire atjaunoto BIOSu. Piejūdzām flopi pie jaunā PC, protams, ka no flopja DOSā viņš iebūtojās acumirklī. Sāku jau nervozēt, jo tas bija mans, var teikt, pēdējais variants, jo, ja rožotāja BIOS nederētu, tad nu vairs nekā. Palaidu atiflash, pagaidīju, parādījās, ka vecais BIOS veiksmīgi aizstāts ar jauno. Izslēdzu PC, izņemu veco PCI karti (kas, starp citu, arī bija ATI ražojums - ATI Rage, 4MB, 1998. gadam vienkārši MONSTRS, ne karte :>), piespraužu monitoru un - the moment of truth. Ieslēdzu PC, iegriežas gpu ventilators, viens īss pīkstiens... Ar nejēdzīgu pisienu es tomēr to biju paveicis. BIOS atjaunojās apreizi, un karte tika pacelta no "miroņiem". Tika izdzerts atlikušais alus un secināts, ka tam visam nevajadzēja aizņemt tik ilgu laiku, bet es taču do darīju pirmoreiz.
3. Nobeigums.
Problēma, acīmredzot, bija tur, ka Sapphire kartei tika uzmests ASUS BIOS, jo Recovery tutoriālis tā arī nepaskaidroja, kura ražotāja BIOS tas piedāvātais ir. Un vispār -dzeriet alu, BIOSus flashojiet tikai tad, ja citādāk nevar (kā manā gadījumā), izmantojiet veco labo flopi, jo ne visām sistēmām patīk USB bootstick, un nekad nepadodieties, kamēr nav izmēģināti PILNĪGI VISI varianti, kas vien ienāk prātā.
Tagad gan palaidīšu 3DMark :>
Prologs:
Tātad - kā es pirmoreiz dzīvē flešoju videokartes BIOSu.
Viss kaut kad pagājušonedēļ, kad tika atklāts, ka Sapphire Radeon HD4870 BIOSā ir gļuks, kas neļauj pilnvērtīgi izmantot 3D aplikācijas un bieži mēdz iefrīzot arī 2D vidē. Pēc vairākiem frīziem, restartiem un artefaktiem spēlēs biju spiests meklēt risinājumu šai diezgan kaitinošajai problēmai. Tāds arī tika atrasts - bija nepieciešams noflashot videnes BIOSu ar jaunāku versiju, kuru bija iespējams dabūt Sapphire draiveru lapā. Turpat arī manuālis, kā flashot BIOSu DOS vidē (nekad neko tādu nebiju darījis, tikai zināju, ka tāda lieta pastāv). Jāpiebilst, ka forumos tika uziets arī variants, ka bez DOS var flashot arī Win vidē, bet liels risks, ka pasākums var neizdoties. Lai noflashotu no DOS, vajadzēja uztaisīt vai nu boot cd, vai usb flash būtstiku, vai arī izmanto veco labo flopi. Un te nu sākās marazms - vēlajā vakarā stundā, noguruma mākts nez kāpēc izdomāju, ka caur Win gan jau sanāks, ko es tur lieki čakarēšos ar DOSu. Novilku atiwinflash, palaižam caur run >> cmd. Pirmais fail - nevar pārprogrammēt ROM. Sāku jau nervozēt, un bliežu otrreiz. Parādās Flash in progress, bet tad viss pasākums ņēma un nokārās, tieši tās pašas iefrīzošanas dēļ. Nu ko, pagaidīju, sapratu, ka ir dziļā dirsa, rebooteju (ko, protams, nedrīkst darīt, bet man vairs nebija izredžu, jo visa sistēma bija iesalusi) un jā - vkarte atsakās būtoties un uz monitora gozējās liels "No Signal". Pizdec, nodomāju. Atliek vai nu garantija, vai arī... miskaste. Un izmest tādu verķi. Bļe.
1. daļa. Pisiens:
Tajā pašā vakarā piejūdzu veco PC, kas, par laimi, vēl atradās pie manis neformatēts un neaiztikts. Pāris stundas brauzēju forumus, un atausa pirmā cerība. Izrādās, neesmu vienīgais cietējs, tādu ir vēl daži... tūkstoši. Problēma tika identificēta ātri vien - izrādās, ka jaunajam GDDR5 standartam ir nepieciešams 128KB BIOS, taču atiwinflash tūlis (ar ko es mēģināju fleshot) uztur tikai 64KB, jo tieši tāds BIOS ir vecajām GPU. Līdz ar to, flešošanas brīdī puse BIOS vienkārši tika nahrenizēta. Atradu tutoriāli, kā piedabūt atpakaļ vkarti. Sazvanīju vienu vecu PCI videokarti, lai vispār būtu iespējams kaut ko redzēt, uztaisīju USB būtstiku, iemetu tur arī atiflash DOS videi un it kā oriģinālo BIOSu, kuru varēja dabūt turpat pie tutoriāļa. Vispirms nācās smagi nopisties, lai piedabūtu Pc būtoties no USB. Divu stundu laikā man tas izdevās. Jāatzīst, ka tieši būtošanās no USB parasīja visvairāk laika, lai cik smieklīgi tas neliktos. Vienkārši, vienā mirklī PC sadomāja USB flešku atzīt par Invalid system disk un viss. Nekā nevarēju piedabūt. Tātad, jā, visbeidzot tas arī izdevās, noflashoju ar oriģinālo BIOS, parādās jauks teksts Restart system to complete VBIOS update. Viss bija noflashots pareizi. Domāju, ka nu jau labi būs - a ņehuja. Tas pats klusums, no signal un vispār FUBAR, bļe. Sāku jau štukot variantus, kā tikt uz Rīgu un ko teikt garantijas servisā (būtu smagi jāizliekas par muļķi). I-netā uzgāju vēl pāris hd4800 sērijas BIOSus, arī Sapphire atjaunoto versiju iemetu USB fleškā un gāju gulēt, sak, rīts gudrāks par vakaru. Pusi svētdienas jājos, lai atkal piedabūtu PC būtoties no USB, kurš pa nakti bija izdomājis vairs nebūt valids sistēmdisks. Konkrēti jau bija piebesījis viss jebļas process, līdz izdevās tikt iekš Win, izmantojot otru PCI videni. Viss it kā iestartējas, Wins atpazīst hd4800 sēriju (kas nozīmē, ka videne nav mirusi), sāk jau instalēt draiverus un viss pasākums tkal noklājas ar melnu ekrānu un _ mirgojošu augšējā stūrī. Domāju, ka, bļe, that's it. Karte pizdec, un man būs vajadzīgas palielas naudiņas jaunai. Vēl bija palikuši sekojoši varianti - divi BIOSi, iemešana citā kompī un flešošana tur, un.. garantija... vai arī miskaste.
2. daļa. Atrisinājums.
Transports uz Rīgu jau sarunāts, domāju, ko iesākt, taču kaut kāds iekšējais nemiers lika mēģināt vēl pēdējos variantus. Kopā ar kolēgu sadabūjām veco labo flopi, divas disketes un cerību saišķīti. Mājās flopis tika piejūgts pie vecā PC, uztaisīju MS-DOS startup disku, sametu iekšā flashtooli, un Sapphire atjaunoto BIOSu. Piejūdzām flopi pie jaunā PC, protams, ka no flopja DOSā viņš iebūtojās acumirklī. Sāku jau nervozēt, jo tas bija mans, var teikt, pēdējais variants, jo, ja rožotāja BIOS nederētu, tad nu vairs nekā. Palaidu atiflash, pagaidīju, parādījās, ka vecais BIOS veiksmīgi aizstāts ar jauno. Izslēdzu PC, izņemu veco PCI karti (kas, starp citu, arī bija ATI ražojums - ATI Rage, 4MB, 1998. gadam vienkārši MONSTRS, ne karte :>), piespraužu monitoru un - the moment of truth. Ieslēdzu PC, iegriežas gpu ventilators, viens īss pīkstiens... Ar nejēdzīgu pisienu es tomēr to biju paveicis. BIOS atjaunojās apreizi, un karte tika pacelta no "miroņiem". Tika izdzerts atlikušais alus un secināts, ka tam visam nevajadzēja aizņemt tik ilgu laiku, bet es taču do darīju pirmoreiz.
3. Nobeigums.
Problēma, acīmredzot, bija tur, ka Sapphire kartei tika uzmests ASUS BIOS, jo Recovery tutoriālis tā arī nepaskaidroja, kura ražotāja BIOS tas piedāvātais ir. Un vispār -dzeriet alu, BIOSus flashojiet tikai tad, ja citādāk nevar (kā manā gadījumā), izmantojiet veco labo flopi, jo ne visām sistēmām patīk USB bootstick, un nekad nepadodieties, kamēr nav izmēģināti PILNĪGI VISI varianti, kas vien ienāk prātā.
Tagad gan palaidīšu 3DMark :>