growth - Post a comment

I mean sure, man likās ka es tak māku kopt telpaugus. Bet izrādījās, ja pameklē, bija pat lietas no pašām elementārākajām ko es nezināju. Un tā tak ir vesela māksla. Man likās, ka telpaugi ir telpaugi tāpēc, ka par viņiem ir vismazāk jārūpējas (un tāpēc, ka tie pārsvarā ir tropu augi, kuri labi jūtas istabas apstākļos). (es zinu, ka iekavās rakstītis ir svarīgākais iemesls) Kas ta tur, aplaisti un viss. Žēl, ka nedzīvoju ar omīti (here's something I thougt I'd never say... ). Viņa gan traka, bet par augiem šo to vēl laikam jēdz. Vienu laisti mazāk, citu varāk, vienu vairāk gaismā nekā otru ... man likās, ka tas ir viss.( nu labi, nelikās jau gan, bet pārspīlējums noder to show a point) Augi tak ir spēcīgi ķipari. Daži ir. Bet kā vienmēr, tie skaistākie - tie prasīgākie.
Īstenībā jau tik traki nav. Es zināju, ka katrs ir atšķirīgs, katrs ir personība, katrs savādāk ietekmē cilvēku. Visiem tak ir bijuši telpaugi. Bet man nu noteikti nebija ne jausmas tieši kā un tieši kurš.
Augi mājās... Kad iegādājos savus 2 jaunos draugus vairāk jutos kā dzīvnieku patversmē vai izvēloties adoptējamo bērnu nekā veikalā. Man viņi liekas tik pat dzīvi kā mēs. Kaktusiņš man tāds, nu tāds. Nepaķer. Bet otrs... vaaaii. Iemīlējos. Sākumā gribēju pirkt pēc visiem noteikumiem. Ņemot vēkā kur turēšu, kāda temperatūra, utt. Bet ieraudzīju. Mīļš. Pieskāros, un lapiņas nobira. Palika žēl. Izdomāju adoptēt. Aizrāvusies aizmirsu paprasīt kā sauc. Tagad pēc bildēm meklēju kas tas par zvēru un kā viņu kopt. Nu šausmas! Nevaru atrast! Jābrauc vien pēc grāmatām pie omes. :)