| 11. Jun 2007 @ 17:39 just a jerk |
|---|
| Nu, bet kā es viņu ienīstu. Nē, es patiesībā viņu neienīstu. Es ienīstu sevi par to, ka viņš man ir tik tuvs. Kā gan es varētu viņu ienīst par to, ka viņš ir tāds kretīns? Par tādām lietām jau neienīst. Bet es tiešām nesaprotu, kas man var patikt cilvēkā, kurā man viss izraisa riebumu. Lielu riebumu.. Viņa izskats ir vienkārši atbaidošs un pretīgs. Viss, ko viņš dara - viņa uzvedība, balss un izturēšanās. Es to nevaru ciest. Un tomēr.. un tomēr ir kaut kas, kas piesaista. Kas pievelk. Tā nav patikšana, tā ir kaut kāda veida vajadzība. Un tieši šo vajadzību es sevī ienīstu visvairāk. Tas liek viņam domāt, ka es ienīstu viņu, bet tas nebūtu loģiski, jo viņš man neko nav nodarījis. Čalis tiešām ir galīgi bezvērtīgs un nožēlojams manās acīs. Nu par to gan es viņu varētu ienīst. Jā, par to, ka viņš varētu būt pavisam savādāks, labāks. Bet viņš tāds nav un nemaz pat necenšās mainīties. Viņam bija kaut kāda meitene, pavisam sakarīga, tiešām. Nu labi, pokemone un tā, bet pohuj par to, vismaz ne bomze. Lai gan pat nezinu, kas ir labāk būt bomzei vai pokemonei - bet ne par to pašlaik iet runa. Pat šī meitene laikam viņu pameta un tas ir pavisam nožēlojami. Okej, uz mani viņam patiešām nekad necerēt, to jau mēs sen pārspriedām, bet es jutos daudz labāk, kad viņam bija meitene. Tas man lika domāt, ka vismaz kādai viņš ir vajadzīgs. Tagad viņš manās acīs ir vēl bezvērtīgāks kā iepriekš. |
