| 20. Mar 2007 @ 18:24 Mēs skatījāmies viens uz otru. |
|---|
| Bet es zinu, ka domājām pilnīgi ko atšķirīgu. Viņš mani izģērba ar acīm, bet es viņu nodirsu savās domās. Nu jā, es nemāku tā mīlēt. Vispirms es redzu to, kas man riebjas cilvēkā, vēlāk es varu atrast arī kaut ko, kas man piedur. Bet tas ir kaut kas tik niecīgs. Daudz vairāk es atrodu lietas, kas mani atgrūž. Neesmu vēl satikusi nevienu, kurā tas, kas mani atgrūž no cilvēka, nebūtu pārsvarā. Praktiski visa viņa dzīve ir tāda, kā izdomāta. Viņš grib iekarot šo planētu, bet viņš nezin, ar ko sākt. Es pat nespēju noticēt vārdam, ko viņš saka. Viņš nesaprot, kāpēc lieto visādus sūdus, viņš nezin, kāpēc kaut ko dara, viņš pat nezin, ko viņš domā. Un lūk tur ir tas, ka man pohuj, kādu mūziku viņš klausās un, cik ļoti mums sakrīt gaumes. Mūzika spēj arī maldināt, bet tā, protams, vieno. Un arī sex pie mūzikas ir labs, ja abi spēj pilnībā atdoties un just. |
